Tālis Linkaits skarbi kritizē Valsts kontroles secinājums par "airBaltic"

Viņš sacīja, ka VK ziņojums labi atspoguļo Satiksmes ministrijas (SM) izdarīto kapitālsabiedrību uzraudzības jomā, un tas ir atbilstoši likuma prasībām un labai starptautiskajai praksei, tādēļ, viņaprāt, secinājumi par nepietiekamu "airBaltic" uzraudzību nav pamatoti.

Viņš uzskata, ka visām iesaistītajām pusēm ir iespējas apstrīdēt šos secinājumus augstākajās instancēs un tiesā.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka ziņojumā ir aprakstīti plāni, kā valsts veiktās investīcijas Covid-19 laikā bija plānots atgūt, kas tika izskatīti arī Ministru kabinetā (MK). "Par šiem plāniem reizi gadā arī tika informēta Eiropas Komisija (EK). Plāni bija skaidri un noteikti, protams, tik lielā mērā, kā to atļāva tirgus situācija, tāpēc tie tika mainīti atbilstoši situācijai," sacīja kādreizējais ministrs.

Linkaits papildināja, ka no 2020.gada līdz 2022.gada sākumam nebija uzskats, ka valsts, iespējams, nevarēs atgūt investīcijas. Viņš norādīja, ka VK labi atspoguļoja valdības apņemšanos šos līdzekļus saņemt atpakaļ, tādēļ tajā laikā šīs saistības bija izpildāmas. "Ja ārējie apstākļi mainījās, par to vajadzēja informēt sabiedrību. Saprotu, kas tas netika darīts 2023.gadā," piebilda Linkaits.

Viņš uzskata, ka VK secinājumu un priekšlikumu daļa ir neobjektīva un ar "populisma pieskaņu". Viņaprāt, VK pārspriedumi par to, ka ministrija var neievērot Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, un izveidot citas pārvaldības struktūras vai nozīmēt kādus aģentus kapitālsabiedrībā, apejot uzņēmuma padomi, vai arī priekšlikums, ka ministrijai būtu jāizstrādā biznesa plāns, ir pretrunā ar kapitālsabiedrību darbības principiem un labo praksi.

Linkaits satiksmes ministra amatā bija no 2019.gada janvāra līdz 2022.gada decembrim.

Jau ziņots, ka VK ziņojumā secinājusi, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic" atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks.

Iestāde veikusi 2021.gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic".

Savukārt SM paziņoja, ka tā nepiekrīt VK secinājumam par "airBaltic" nepietiekamu uzraudzību. Ministrijā norādīja, ka ir iepazinusies ar ziņojumu, apstrīdot VK atzinumu likumā noteiktajā kārtībā.

SM nepiekrīt secinājumam par kapitālsabiedrības nepietiekamu uzraudzību, ņemot vērā, ka VK revīzijā nav konstatējusi likuma pārkāpumus un SM visu kapitālsabiedrību uzraudzību veic atbilstoši normatīvajam regulējumam.

Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā veido 545 miljonus eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.-2022.gadā ieguldīja kopumā 340 miljonus eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05% līdz 97,97%.

VK secinājusi, ka nevienā no uzraudzības līmeņiem - SM, "airBaltic" padome, MK - nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Iestāde atgādina, ka sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā "airBaltic" piešķirtos 250 miljonus eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023.gada jūnijam. Atbilstoši MK 2021.gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota IPO procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51%.

Tomēr, kā secinājusi VK, stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tostarp Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas "airBaltic" biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 miljonus eiro.

2024.gada augustā valdība nolēma samazināt "airBaltic" pamatkapitālu par 571 miljonu eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu IPO veiksmīgai īstenošanai. Pēc šī lēmuma amatpersonas un "airBaltic" pārstāvji "publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu", atzīmējusi Valsts kontrole.

Savukārt SM joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību (piemēram, darbiniekus atalgojums, kapitālieguldījumi), norādījusi Valsts kontrole.

VK vērtējumā, SM nepietiekami reaģē uz nozīmīgu informāciju, kad tā tomēr nonāk tās rīcībā. Ministrija pilnvērtīgi nepiedalās finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanā.

Savukārt "airBaltic" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka aviokompānija šogad februārī, uzzinot par attiecīgās revīzijas sākšanu, proaktīvi iniciēja sadarbību ar Valsts kontroli. Šajā procesā lidsabiedrība sniedza informāciju un skaidrojumu par situāciju kapitāla tirgū, potenciālā IPO specifiku un uzņēmuma biznesa plāna apstiprināšanas apstākļiem.

Tāpat aviokompānijā pauž, ka "airBaltic" apstrīdēja atsevišķus ziņojuma secinājumus un novērtē, ka daļa sniegto ieteikumu ir ņemti vērā.

"Stratēģijas izpilde, tostarp virzība uz potenciālo IPO, ir regulāri pielāgota mainīgajiem tirgus apstākļiem, nezaudējot skaidru attīstības kursu. Jāakcentē, ka potenciālais IPO nav tehnisks process ar garantētu vai prognozējamu rezultātu, bet sarežģīts tirgus mehānisms, ko būtiski ietekmē dažādi ārējie faktori un kas prasa nepieciešamību pielāgoties," atzīmēja aviokompānijā.

Tāpat "airBaltic" pārstāvji norādīja, ka valdes locekļu prēmijas par 2020., 2021. un 2022.gadu nav aprēķinātas un netiks izmaksātas, tādējādi ievērojot EK noteiktos ierobežojumus. Visi maksājumi ir veikti atbilstoši normatīvajiem ierobežojumiem, ko apliecina arī neatkarīgu ekspertu atzinumi.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.