Kā sankciju sarakstos iekļautās preces no Latvijas nonāk Krievijas tirgū? VID skaidro shēmu
Negodprātīgie uzņēmumi, kuru mērķis ir apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, sākotnēji izved sankciju sarakstā iekļautās preces no Latvijas uz kādu citu no trešajām valstīm, attiecībā uz kuru sankciju ierobežojumi nav spēkā, aģentūrai LETA skaidroja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lūgti komentēt SIA "KLC group" iespējamo Rietumos ražotu rūpnieciskās automatizācijas iekārtu eksportu uz Krieviju.
Vienlaikus VID norādīja, ka par konkrētiem uzņēmumiem informāciju sniegt nedrīkst, līdz ar to arī nevar detaļās komentēt konkrēto gadījumu.
Taču VID vērsa uzmanību, ka ne vienmēr Latvijā reģistrēts uzņēmums muitas procedūras piesaka muitas kontroles punktos Latvijā, proti, Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos ir noteikti gadījumi, kad muitas procedūras, tostarp eksportu var pieteikt citā ES dalībvalstī. Piemēram, ja darījums ir noticis citā ES dalībvalstī, eksporta pieteikšana jāveic muitas iestādē, kur preces ir iepakotas vai iekrautas eksporta sūtījumam.
VID uzsvēra, ka negodprātīgie uzņēmumi, kuru mērķis ir apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, meklē aizvien jaunus veidus un ceļus, un viens no tiem - sākotnēji izvest sankciju sarakstā iekļautās preces no Latvijas uz kādu citu no trešajām valstīm, attiecībā uz kuru sankciju ierobežojumi nav spēkā, piemēram, Turciju, Kazahstānu, Kirgizstānu un citām, no kurienes jau tālāk preces ir iespējams nogādāt uz Krieviju un/vai Baltkrieviju.
VID uzsvēra, ka VID Muitas pārvalde stingri kontrolē, lai tiktu ievērotas ES noteiktās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī īsteno papildu kontroles pasākumus sankciju apiešanas novēršanai, tostarp augstas prioritātes precēm, pārbaudot eksportētāja noslēgtos līgumus, kuros tas, eksportējot preces uz trešajām valstīm, iekļauj aizliegumu preces reeksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju un nosaka tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Gadījumos, kad līgumos uz trešajām valstīm nav iekļauti minētie nosacījumi, Latvijas muitas dienests aizliedz preces izlaist eksporta muitas procedūrā, proti, tās tiek liegts izvest no ES.
Ja ir aizdomas par sankciju pārkāpumiem vai apiešanas mēģinājumiem, VID Muitas pārvalde papildu informācijas iegūšanai sadarbojas gan ar Ārlietu ministriju un Finanšu izlūkošanas dienestu (FID), gan citu valstu muitas dienestiem. Konstatējot iespējamo sankciju pārkāpumu, VID Muitas pārvalde nodod lietas materiālus VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei lēmuma pieņemšanai par kriminālprocesa sākšanu.
Jau ziņots, ka Valsts drošības dienests (VDD) ir sācis informācijas pārbaudi saistībā ar Jūrmalā reģistrētā uzņēmuma "KLC Group" iespējamu neatļautu sadarbību ar Krieviju.
Nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā ir FID, kurā aģentūrai LETA pavēstīja, ka FID nav tiesību komentēt konkrētus uzņēmumus vai personas, ņemot vērā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma ierobežojumus.
Vienlaikus FID norāda, ka jebkura informācija par iespējamu starptautisko sankciju apiešanu tiek rūpīgi izvērtēta kompetento iestāžu darbā. Sankciju kontroles un sankciju apiešanas novēršanas darbs Latvijā notiekot nepārtraukti, sadarbojoties ar nacionālajiem un starptautiskajiem partneriem.
Izdevums "The Insider" vēstīja, ka SIA "KLC group", kas pieder Robertam Kalvem, 2024.gadā, neraugoties uz ES sankcijām, eksportējis uz Krieviju Rietumos ražotas rūpnieciskās automatizācijas iekārtas 1,3 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Iekārtas, tostarp "Siemens", "Schneider Electric"," Rockwell Automation", "Intel" un citu uzņēmumu komponentes esot pārdotas starpniekiem, kas tās piegādātāja uzņēmumiem, kuri izpildīja Krievijas valsts aizsardzības pasūtījumu.
Piegādāti "Siemens", "Wago Kontakttechnik", "STM Products" rūpniecības automatizācijas vadības paneļi, "Weidmuller Interface", "Staubli Electrical Connectors", "TE Connectivity", ODU, "Harting Electric" savienotājierīces, "Fratelli Giacomello", "Schneider Electric Industries" un "Pilz" komutācijas iekārtas.
Tāpat piegādātas "Rockwell Automation", "Phoenix Contact" rūpnieciskās automatizācijas sistēmas, "Rittal", "Abb Stotz-Kontakt" un "U.I.Lapp" kabeļi, "Endress + Hauser" un "IFM Electronic" mērinstrumenti, "Wenglor Sensoric" tālmēri, "Vishay Intertechnology", "Abb" un "Siba" elektrisko ķēžu aizsardzības iekārtas.
Saskaņā ar dokumentiem sūtījumi vēsti caur Kazahstānu un Kirgizstānu, un par importētājiem tika norādītas firmas "Tradeexpert", "Kompaņija Elektroniks" un "Protorg", kas pasūtīja eksporta-importa operācijas. Tomēr faktiskie pircēji bijuši divi saistīti uzņēmumi - ITC un "ITC-Project", noskaidrojis "The Insider".
Dokumentos kā piegādes saņemšanas vieta bieži vien ir minēta Viļņa, taču ir atrodama arī Drēzdene un Stambula. Tomēr saņēmēji bija Krievijas uzņēmumi, kas saistīti ar militārajiem un rūpniecības ražojumiem.
Datus par gala saņēmējiem apstiprina arbitrāžas lietu materiāli, kuros minētas piegādes no uzņēmumiem ITC un "ITC-Project", kas sadarbojās ar "KLC group". Šie uzņēmumi aktīvi piedalās tiesvedībā Krievijā, un, izmantojot tās dokumentus, bijis iespējams daļēji atklāt piegādes ķēdi.
Piegādes dažādos 2022.-2024.gada periodos veiktas Čeļabinskas radiorūpnīcai "Polet", kurai ITC piegādāja preces valsts aizsardzības pasūtījuma izpildei, uzņēmumam "Zaslon", kas cita starpā saņēma "Intel" mikroshēmas, par kurām tiesā tika konstatēts, ka tās ir lietotas, Severskas cauruļu rūpnīcai, Taganrogas metalurģiskajai rūpnīcai un kompānijai "Lanit-Nord", kurai ITC piegādāja slēdžus.
"The Insider" nav izdevies iegūt komentāru no "KLC group".
Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "KLC group" reģistrēta 2021.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Kalve. "KLC group" 2023.gadā strādāja ar 5,167 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas zaudējumi pieauga vairākkārt un bija 385 668 eiro. Finanšu rādītāji par 2024.gadu vēl nav publiskoti.