Lielākie pārmetumi par Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanas nepietiekamu uzraudzību pienākas Satiksmes ministrijai (SM), ceturtdien žurnālistiem uzsvēra Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Valsts kontrole ceturtdien informēja par revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi, kurā vērtēta valsts uzraudzība Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem "airBaltic".
Korčagins norādīja, ka šis ziņojums sniedz atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem. Pirmais no tiem - vai bija plānots atgūt lidsabiedrībā ieguldītos miljonus. Valsts kontrole, iepazīstoties gan ar dažādiem dokumentiem, gan amatpersonu un uzņēmuma vadības publiskajiem izteikumiem, secinājusi, ka gan "airBaltic" vadība solījusi līdzekļus atgūt un atmaksāt, gan valsts institūcijas ar to ir rēķinājušās.
"Šobrīd mēs diemžēl esam situācijā, kad mēs par to vairs nerunājam. Mēs runājam par iespējamu uzņēmuma akciju pārdošanu nevis ar mērķi atgūt līdzekļus valsts budžetā, bet vienkārši kā iespēju iegūt papildu līdzekļus uzņēmuma darbības nodrošināšanai," sacīja Korčagins.
Tāpat Valsts kontroles ziņojumā atbildēts uz jautājumu par to, kādā veidā valsts sekojusi līdzi tās daudzu miljonu eiro ieguldījumiem "airBaltic". Korčagins norādīja, ka ir daudz dažādas institūcijas, kurām tam ir jāseko līdzi - gan SM, gan "airBaltic" padomei, gan arī Ministru kabinetam (MK), lemjot par būtiskiem naudas līdzekļiem, ir jāskatās, kā tie tiks ieguldīti un atgūti.
Valsts kontroles kritika galvenokārt vēršas pret SM, kas ir valstij piederošo "airBaltic" kapitāldaļu turētājs. "Mūsu ieskatā, SM atbildīgās amatpersonas neizprot un neapzinās savas likumā noteiktos pienākumus, kas tām ir jāveic, lai pārstāvētu valsts intereses," teica Valsts kontrolieris.
Viņš arī izcēla, ka "airBaltic" savā darbībā bieži atsaucies uz uzņēmuma interesēm, mazākuma akcionāra un citu iesaistīto interesēm, tomēr nevienā brīdī nav dzirdēta atsaukšanās uz valsts interesēm. "Valsts intereses būtu jāliek pirmajā vietā, nevis pēdējā," sprieda Korčagins.
Jau vēstīts, ka Valsts kontrole secinājusi, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic" atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks, vērtē Valsts kontrole.
Iestāde veikusi 2021.gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic".
Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā veido 545 miljonus eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.-2022.gadā ieguldīja kopumā 340 miljonus eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05% līdz 97,97%.
Valsts kontrole atgādina, ka sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā "airBaltic" piešķirtos 250 miljonus eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023.gada jūnijam. Atbilstoši MK 2021.gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51%.
Tomēr, kā secinājusi Valsts kontrole, stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tai skaitā Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas "airBaltic" biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 miljonus eiro.
2024.gada augustā valdība nolēma samazināt "airBaltic" pamatkapitālu par 571 miljonu eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu IPO veiksmīgai īstenošanai. Pēc šī lēmuma amatpersonas un "airBaltic" pārstāvji "publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu", atzīmē Valsts kontrole.
Atbalsts "airBaltic" tika sniegts atbilstoši tobrīd spēkā esošajam Eiropas Komisijas (EK) regulējumam, tādējādi uzņēmums nonāca "valsts atbalsta stāvoklī". Tas nozīmē, ka "airBaltic" bija jāievēro noteikti ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz valdes atalgojumu. Kā skaidro Valsts kontrolē, izejas no valsts atbalsta galvenais mērķis ir samazināt valsts līdzdalību uzņēmumā. Taču tas ir Latvijas - kā atbalsta sniedzējas - lēmums, vai šī procesa rezultātā tā atgūst savu Covid-19 lakā ieguldīto finansējumu. Šobrīd Pagaidu regulējumā ir ietverti vēl citi iziešanas mehānismi, t. sk., ieguldījumu faktiski neatgūstot. Tomēr MK līdz šim nav apstiprinājis šādu iziešanas stratēģiju.
Papildus EK nosacījumiem valstīm bija iespēja piemērot arī stingrākus nosacījumus. Latvija tādus nenoteica. Lai gan sabiedrībai un valdībai 2020.gadā tika sniegta informācija par "airBaltic" vadības brīvprātīgu algas samazinājumu par 20% Covid-19 krīzes sākumā, revīzijā konstatēts, ka šī summa bija tikai uz laiku ieturēta un 2022.gada janvārī valdei pēc tās iniciatīvas tika izmaksāta.
Valsts kontrole 2021.gadā aicināja MK noteikt īpašu kārtību "airBaltic" ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai. MK to neizveidoja, turpinot uzraudzību pēc 2015.gada noteikumiem.
Līdz 2024.gada decembrim MK iesniedzamos informatīvos ziņojumus par faktisko situāciju sagatavoja pati "airBaltic". Informatīvajos ziņojumos, ja vien tie nebija saistīti ar papildu ieguldījuma nepieciešamību, pārsvarā tiek izcelti "airBaltic" operacionālās darbības pozitīvie aspekti, neminot dažādus ar finansiālo situāciju saistītus riskus, secinājusi Valsts kontrole. Lielākā daļa ziņojumu nav publiski pieejami, mazinot caurskatāmību. MK uzraudzība netika veikta, balstoties uz strukturētu informācijas analīzi par rādītājiem un rezultātiem, kas parādītu virzību uz ieguldījuma atgūšanu vai savlaicīgi identificētu novirzes, lai veiktu korektīvus pasākumus.
Savukārt SM joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību (piemēram, darbiniekus atalgojums, kapitālieguldījumi).
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.
2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.