SM nepiekrīt Valsts kontroles kritikai par "airBaltic" nepietiekamu uzraudzību

Satiksmes ministrija (SM) nepiekrīt Valsts kontroles (VK) secinājumam par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" nepietiekamu uzraudzību, norāda ministrija, komentējot VK ziņojumu par to, kā valsts uzraudzīja Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic".

SM norāda, ka ir iepazinusies ar ziņojumu, apstrīdot VK atzinumu likumā noteiktajā kārtībā.

SM nepiekrīt secinājumam par kapitālsabiedrības nepietiekamu uzraudzību, ņemot vērā, ka VK revīzijā nav konstatējusi likuma pārkāpumus un SM visu kapitālsabiedrību uzraudzību veic atbilstoši normatīvajam regulējumam.

Vienlaikus SM atzinīgi novērtē VK ieguldīto darbu un patērēto laika resursu iedziļinoties sarežģītos jautājumos, lai sniegtu neatkarīgu viedokli. Tāpat ministrijā akcentē, ka, balstoties uz vienādiem principiem, SM valsts atbalstu īstenoja, pārvaldot divas aviācijas nozarē strādājošas kapitālsabiedrības - "airBaltic" un Rīgas lidostu.

Ņemot vērā, ka Rīgas lidosta veiksmīgi izgāja no valsts atbalsta, SM uzskata, ka "airBaltic" iziešanu no valsts atbalsta neietekmēja pārvaldība, bet gan izaicinošie mainīgie ārēji faktori - Krievijas karš Ukrainā, kas būtiski ietekmēja aviācijas nozari Baltijā, ģeopolitiskā situācija, valūtas kursa svārstības, degvielas cenas, problēmas ar dzinējiem un tamlīdzīgi.

SM ieskatā nav pamata VK apgalvojumam, ka SM nav veikusi uzraudzības darbības. SM uzskata, ka normatīvais regulējums nosaka valdes, padomes un akcionāru kompetences sadalījumu. Akcionāram nav tiesības iejaukties "airBaltic" valdes operatīvajā vadībā un dot valdei saistošus norādījumus par darījumu slēgšanu, atalgojumu un citi, jo tā atbilstoši normatīvajam regulējumam ir padomes kompetence.

Vienlaikus SM uzsver, ka akcionārs nevar atsaukt noslēgtus darījumus vai jau noslēgtos līgumus bez finansiālām sekām. Ja tiek konstatēts, ka noslēgtie darījumi kapitālsabiedrībai radījuši zaudējumus, tam paredzēts cits likumā noteikts process.

Ministrijā norāda, ka ziņojumā secinājumi attiecībā uz "airBaltic" lēmumiem ir izdarīti, balstoties uz jau zināmiem faktiem un faktu analīzi par situāciju pirms vairākiem gadiem. Savukārt lēmumu pieņemšanas brīdī ne uzņēmums, ne akcionārs nevarēja paredzēt visus nākotnes riskus, tostarp pēc pandēmijas sekojošo Krievijas karadarbību Ukrainā, lidmašīnu dzinēju ražošanas un apkopes problēmas, izmaiņas tirgus pieprasījumā. Tāpēc visi akcionāra un uzņēmuma lēmumi vienmēr tika pieņemti, balstoties uz tā brīža valdes un padomes sniegto informāciju, piebilst ministrijā.

Ņemot vērā minēto, SM norāda, ka VK apgalvojums par nepietiekamu uzraudzību neatbilst faktiskajai situācijai. Ministrija sniedza informāciju revīzijas laikā par iesniegtajiem Ministru kabineta (MK) ziņojumiem, Eiropas Komisijas (EK) sniegtajiem skaidrojumiem par piemērojamo regulējumu, kā arī ekspertu vērtējumiem akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) sagatavošanas procesā. Kopš 2021.gada SM un "airBaltic" ir konsekventi informējušas MK par IPO sagatavošanas progresu, kapitāla piesaistes iespējām un tirgus apstākļu ietekmi. Šis process tika īstenots sadarbībā ar vadošajiem finanšu nozares ekspertiem, kas nodrošināja pasaules līmeņa kompetenci IPO strukturēšanā, atzīmē ministrijā.

Tāpat ministrijā norāda, ka uzraudzības process ir bijis cieši saistīts ar valdības lēmumu izpildi un reālo situāciju tirgū, tostarp obligāciju pārfinansēšanu un akciju struktūras pielāgošanu, lai saglabātu IPO iespējamību piemērotā brīdī. Vienlaikus SM atzīmē, ka sāktā sadarbība ar uzņēmumu "Lufthansa" kā potenciālo stratēģisko investoru ir skaidrs apliecinājums tam, ka SM un "airBaltic" ir strādājušas atbilstoši kompetencei.

SM ieskatā secinājums, ka uzraudzība nav bijusi pietiekama, ir nepamatots, jo ignorē gan faktiski izdarīto, gan tirgus apstākļu izšķirošo lomu.

Jau ziņots, ka VK ziņojumā secinājusi, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic" atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks.

Iestāde veikusi 2021.gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic".

Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā veido 545 miljonus eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.-2022.gadā ieguldīja kopumā 340 miljonus eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05% līdz 97,97%.

VK secinājusi, ka nevienā no uzraudzības līmeņiem - SM, "airBaltic" padome, MK - nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

VK atgādina, ka sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā "airBaltic" piešķirtos 250 miljonus eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023.gada jūnijam. Atbilstoši MK 2021.gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota IPO procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51%.

Tomēr, kā secinājusi VK, stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tostarp Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas "airBaltic" biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 miljonus eiro.

2024.gada augustā valdība nolēma samazināt "airBaltic" pamatkapitālu par 571 miljonu eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu IPO veiksmīgai īstenošanai. Pēc šī lēmuma amatpersonas un "airBaltic" pārstāvji "publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu", atzīmējusi VK.

Savukārt SM joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību (piemēram, darbiniekus atalgojums, kapitālieguldījumi), norādījusi VK.

VK vērtējumā, SM nepietiekami reaģē uz nozīmīgu informāciju, kad tā tomēr nonāk tās rīcībā. Ministrija pilnvērtīgi nepiedalās finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanā.

Savukārt "airBaltic" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka aviokompānija šogad februārī, uzzinot par attiecīgās revīzijas sākšanu, proaktīvi iniciēja sadarbību ar VK. Šajā procesā lidsabiedrība sniedza informāciju un skaidrojumu par situāciju kapitāla tirgū, potenciālā IPO specifiku un uzņēmuma biznesa plāna apstiprināšanas apstākļiem.

Tāpat aviokompānijā pauž, ka "airBaltic" apstrīdēja atsevišķus ziņojuma secinājumus un novērtē, ka daļa sniegto ieteikumu ir ņemti vērā.

"Stratēģijas izpilde, tostarp virzība uz potenciālo IPO, ir regulāri pielāgota mainīgajiem tirgus apstākļiem, nezaudējot skaidru attīstības kursu. Jāakcentē, ka potenciālais IPO nav tehnisks process ar garantētu vai prognozējamu rezultātu, bet sarežģīts tirgus mehānisms, ko būtiski ietekmē dažādi ārējie faktori un kas prasa nepieciešamību pielāgoties," atzīmēja aviokompānijā.

Tāpat "airBaltic" pārstāvji norādīja, ka valdes locekļu prēmijas par 2020., 2021. un 2022.gadu nav aprēķinātas un netiks izmaksātas, tādējādi ievērojot EK noteiktos ierobežojumus. Visi maksājumi ir veikti atbilstoši normatīvajiem ierobežojumiem, ko apliecina arī neatkarīgu ekspertu atzinumi.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.