Tūkstošiem noplūdušu dokumentu rāda, kā krievu aktīvisti Latvijā apiet sankcijas un saņem Kremļa naudu
Gadiem ilgi krievu vides aktīvistus Latvijā finansējis Kremļa paspārnē izveidotais fonds ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstam. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) atzīst, ka fonda piesegā nereti darbojas Krievijas specdienesti. Fonda pārvaldē darbojas vairāki atmaskoti krievu specdienestu pārstāvji, vēsta "Nekā Peersonīga".
Pirms diviem gadiem pret fondu noteica sankcijas, taču naudas plūsma neapstājās. “Nekā personīga” rīcībā nonākuši dokumenti rāda, kā par spiegošanu, naida kurināšanu un citiem noziegumiem vainotie advokātu algošanai turpina saņemt Kremļa grantus. Dažos gadījumos apietas sankcijas un legalizēta pretlikumīgi saņemtā nauda.
Šī gada aprīlī Krievijas Fonda ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstam un tiesību aizsardzībai jeb saīsināti “Pravfond” vadība pulcējās uz kārtējo projektu pieteikumu izskatīšanu. Sanāksmes protokols liecina, ka tā bija otrā sapulce šogad. Lēma par 36 projektiem: konferenci Serbijā par genocīdu pret slāvu tautām, pasākumu Grieķijā 9.maija atzīmēšanai, naudas piešķiršanu krievu kopienas biedrībai un medijiem Vācijā un citviet. Bija arī uz Baltijas valstīm mērķēti projekti.
Fonda vadība nolēma, ka finansēs Krievijā dzīvojošu propagandistu “Telegram” kanālus, lai Baltijas iedzīvotājiem būtu pieeja, viņuprāt, pareizajai informācijai. Izdos arī grāmatu par Latvijas vēsturi. No protokola izriet, ka to rakstīs Maksims Grigorjevs, mazzināmas Krievijas biedrības “Demokrātijas problēmu pētījumu fonds” vadītājs. Grāmatu sūtīs ārzemju mācību iestādēm un izplatīs akadēmiskajās aprindās.
Alternatīvā vēsture
Grigorjevs ar vēstures falsifikāciju nodarbojas profesionāli, viņš apraksta izdomātus Krievijas karavīru varoņdarbus Ukrainā, vilto ukraiņu kara noziegumus. Grigorjeva propagandista karjeras panākumi nav spoži. Platformā “Rutube”, kas ir krievu alternatīva “Youtube”, katru viņa raidījumu noskatījušies ap desmit cilvēkiem. Viņš izdevis grāmatas par Sīriju un Eiromaidanu Ukrainā.
Marta beigās Kaļiņingradas universitātē viņš prezentēja grāmatu “Lietuvas vēsture”. Fotogrāfijas liecina, ka pasākumu apmeklēja daži garlaikoti studenti, un - Latvijā zināmas sejas. Bijušais Rīgas domnieks Ruslans Pankratovs, pret kuru Latvijā ir kriminālprocess, un Latvijas izcelsmes propagandists Aleksejs Stefanovs. Abi tagad dzīvo Krievijā.
Arī šo grāmatu finansēja “Pravfond” - kā alternatīvu Lietuvas vēstures apgūšanai. Priekšvārdu tai rakstījis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Grāmatā apgalvots, ka lietuviešu nācija nekad nav pastāvējusi, ka Lietuvas iedzīvotāji pēc būtības ir slāvu izcelsmes, bet pati Lietuvas valsts veidojusies, tikai pateicoties Krievijas kultūras un politiskajam atbalstam. Viļņā lietuviešu valodā runā tikai daži procenti iedzīvotāju un vispār tās esot vēsturiskās krievu zemes. Pirms kara līdzīgus izdomājumus Krievijas mediji stāstīja par Ukrainu un to izmantoja iebrukuma attaisnošanai.
Tagad “Pravfond” piešķīris 1 710 000 rubļus (ap 19 tūkstošiem eiro) Latvijas vēstures grāmatas rakstīšanai. Viens no līdzautoriem iepriekšējai grāmatai par Lietuvu bija labi zināms vēstures falsificētājs Alesandrs Djukovs no fonda “Vēsturiskā atmiņa”. Djukovs gadiem ražojis pētījumus par to, ka Baltijas valstis netika okupētas, leģionāri bija kara noziedznieki, līdz ar to arī topošās grāmatas saturs ir nojaušams.
Kas ir “Pravfond”
Starptautiskas žurnālistu komandas rokās nonākuši ap 50 tūkstošiem “Pravfond” e-pastu un dokumentu. Kopā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica”, materiālus analizēja arī “Nekā personīga”.
“Pravfond” dibināts 2011. gadā ar tā laika Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkojumu. To finansē no Krievijas budžeta, un tas darbojas Ārlietu ministrijas padotībā. Fonda politisko padomi vada Sergejs Lavrovs.
Normunds Mežviets, Valsts drošības dienesta priekšnieks:
Šis fonds ilgstoši ir ticis izmantots, lai sasniegtu Krievijas specdienestu mērķus, un šī fonda darbinieku piesegā ir arī mērķtiecīgi darbojušies cilvēki, kurus mēs saistām ar piederību Krievijas specdienestiem. Tās ir vairākas personas, kuras arī ir veikušas dažāda veida aktivitātes, organizatoriska rakstura aktivitātes attiecībā pret mūsu valsti, un kuras mēs arī normatīv aktos, normatīvos aktos noteiktajā kārtībā esam iekļāvuši arī tā saucamajā Latvijas melnajā sarakstā, līdz viņam ieceļošanu mūsu valstij, lai ierobežotu viņu darbību mūsu teritorijā.
Personas, kas uzdodas kā neatkarīgi eksperti, pētnieki, šī fonda darbinieki patiesībā ir Krievijas specdienestu, kā es teicu, štata virsnieki.
Aptuveni piektā daļa “Pravfond” grantu skar Baltijas valstis. Taču kopš 2023. gada vasaras tas ir pretlikumīgi, jo pret fondu noteiktas Eiropas Savienības sankcijas. Tomēr noplūdušie dokumenti liecina, ka fonds turpina finansēt projektus Latvijā.
2024. gadā propagandists Andrejs Jakovļevs prasījis 30 tūkstošus eiro divām dokumentālajām filmām. Vienā viņš gribēja stāstīt par Jeļenu Kreili, kas Latvijā pirmajā instancē notiesāta par kara noziegumu slavināšanu. Otra filma solīja parādīt, kā Latvijā krievvalodīgajiem skalo smadzenes, izdzēšot atmiņas par Otro pasaules karu un ieaudzinot naidu pret Krieviju. Noplūdušajos dokumentos nav ziņu, vai viņa pieteikumi ir apstiprināti, bet vienu no filmām viņš pabeidzis. Jakovļevs šobrīd Latvijā tiek tiesāts par to, ka bija redaktors sankcionētā Krievijas medijā “Baltnews”. Tagad viņš dzīvo Krievijā.
Pēc sankcionēšanas fondā vērsusies arī Maskavas nama vadītāja Svetlana Zaiceva. Viņa gaužas par kratīšanu Maskavas namā un viņas dzīvesvietā. Zaiceva sūdzējās arī par iepriekšējo vadītāju, jo viņš publiski paudis atbalstu Ukrainai un no ēkas noņēmis “Maskavas” uzrakstu.
Maskavas nama vadītāja rakstīja, ka gatava atteikties no Latvijas pilsonības, tomēr pēc konsultācijām ar ēkas īpašniekiem nolēmusi to nedarīt. Tā viņa varēšot pilnvērtīgāk pildīt darba pienākumus un aizstāvēt Maskavas nama intereses.
Zaiceva fondam lūdza naudu advokātes Immas Jansones pakalpojumu apmaksai. Piecu tūkstošu eiro rēķinu sedza Maskavas mērija - Zaicevas tiešais darba devējs. Maskavas namu saglabāt viņiem neizdevās, jo Saeima ar likumu to krievu organizācijām atņēma. Tagad Zaicevai sarūpēta jauna darba vieta Maskavas domē.
Advokāti saņem fonda naudu
Šī gada 18. aprīlī saņemts Aleksandra Gapoņenko pieteikums. Arī viņš lūdz pusmiljonu rubļu (ap 5500 eiro) advokātes Immas Jansones pakalpojumiem. Gapoņenko pieteikumu fondam rakstījis no cietuma, jo kopš februāra ir apcietinājumā par nacionālā naida kurināšanu un publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas Republiku. Kā pilnvaroto personu līguma slēgšanai viņš nozīmējis citu darbībās pret Latvijas suverenitāti apsūdzētu darboni Pjotru Pogorodniju, kurš aizmucis uz Krieviju.
Caur starpnieku pēc granta fondā vērsās arī Aleksandrs Žguns un Tatjana Andrijeca. Viņi Latvijā tiek tiesāti par dalību organizācijā “Baltijas antifašisti”. Pret viņiem un vēl četriem cilvēkiem celtas apsūdzības par ziņu nodošanai Krievijas specdienestiem, Krievijas sāktā kara slavināšanu, palīdzību Krievijas armijai. Viņi naudas saņemšanu no Pravfond uzticēja jau minētajam propagandistam Andrejam Jakovļevam.
Viņš “Pravfond” 2023.gada beigās iesniedzis atskaiti par to, kā apgājis sankcijas un nogādājis naudu Žgunam. Līgums ar fondu par granta saņemšanu slēgts augustā, dažas dienas pēc tam, kad viņa atbalstītāji feisbukā sāka vākt ziedojumus Žguna drošības naudai.
Andrejs Jakoveļš atskaitē “Pravfond”:
“Tā kā naudas pārskaitījums no Krievijas un Latviju parastā veidā nav iespējams, bet fonds atrodas ES sankciju sarakstā, tik pieņemts lēmums saņemt naudu “Sberbank” kontā, bet pēc tam, pēc naudas apmaiņas uz eiro, naudu nodot Žguna ģimenes locekļiem, kas samaksās par juridisko palīdzību.”
Žguna gadījums ilustrē, kā “Pravfond” nauda nonāk Latvijā. Jakovļevs atskaitē paskaidro, ka izmantota likuma norma, ka netiek piemēroti nodokļi dāvinājumiem, kas mazāki par 1425 eiro. Viņš uzskaita, kas un kam pārskaitījis naudu: Jakovļevs un viņa sieva Irina Ļitvinova katrs pa 1300 eiro Oksanai Žgunai, Ļitvinova 1100 eiro Žguna mātei Aleksandrai. Lai nepārsniegtu ar nodokļiem apliekamo slieksni, Ļitvinova 800 eiro ieskaitīja Allai Berezovskai - vēl vienai Latvijā apsūdzētai Kremļa finansēto mediju darbiniecei - , kas tālāk naudu nodeva Oksanai Žgunai. Jakovļevs 500 eiro pārskaitīja pašam Žgunam, kas tālāk to nodevis sievai. Vēl 1000 eiro pārskaitīti uz vēsturnieka Vladimira Bogova “Sberbank” kontu, bet viņa Rīgā dzīvojošā māte tos skaidrā naudā nodeva Žgunai.
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs norāda: “Sankcijām pakļautu personu līdzekļiem Eiropas Savienībā ir jābūt iesaldētiem. Ja kāds bez atļaujas ieskaita līdzekļus no ārpus Eiropas Savienības Eiropā, to potenciāli varētu uzskatīt sankciju pārkāpumu, jo līdzekļi nav tikuši iesaldēti. Ja tiek mēģinātas sankcijas apiet, piemēram, izņemot naudu skaidras naudas veidā Krievijā un ievadot to Latvijā, nedeklarējot to pie tam, tādā veidā arī nenodrošinot līdzekļu iesaldēšanu, to jau potenciāli varētu uzskatīt par sankciju apēšanas shēmu.”
Normunds Mežviets, Valsts drošības dienesta priekšnieks:
Lai saņemtu finansējumu, savu tā saucamo tiesību aizstāvībai mūsu valsts teritorijā, pamatā tiek izmantoti starpnieki. Un faktiski šī finansiālā palīdzība tiek saņemta, ja tā var izteikties, neoficiālā veidā, apejot šos sankciju mehānismus. [Nekā personīga: Vai šī starpniecība ir pārkāpums vai nē?] Ja šo starpniecību var pierādīt, ka tā ir bijusi mērķtiecīga sankciju apiešana, tad jā, bet, protams, tas nav tik vienkārši.
Žguna advokāte ir Vera Mihaiļenko no biroja “Rode un partneri”. Saskaņā ar Jakovļeva atskaiti, caur cilvēku ķēdi atmazgāto naudu advokātu birojam pārskaitīja trīs maksājumos. Mihaiļenko norāda, ka veiktā pārbaude par līdzekļu izcelsmi neesot apstiprinājusi to, ka avots būtu nelikumīgs.
Zvērināta advokāte Vera Mihaiļenko norāda: “Atbilstoši Satversmes 92.pantam, ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Un Jūsu rīcībā esošās ziņas nevar būt par pamatu atteikt šai personai sniegt juridisko palīdzību. Varu apliecināt, ka par Aleksandra Žguna aizstāvību advokāta honorāra samaksa netika saņemta no personām, kuras ir iekļautas sankciju sarakstos, un to iemaksāja Aleksandra Žguna pirmās pakāpes radinieki. Arī mūsu veiktā šo līdzekļu izcelsmes pārbaude nav apstiprinājusi jūsu pieņēmumu, ka šo līdzekļu avots tieši vai netieši būtu saistīts ar sankciju sarakstos iekļautām fiziskām vai juridiskām personām.”
Kopā ar Žgunu apsūdzētā Andrijeca no fonda advokātam saņēma 9840 eiro. Viņa “Nekā personīga” apgalvo, ka neko par “Pravfond” maksājumiem nezina, naudu viņai saziedojuši labvēļi. Taču noplūdušajos dokumentos redzams, ka Andrijeca parakstīja pilnvaru Jakovļevam viņas vārdā slēgt līgumu ar fondu, un pieteikumam pievienota arī viņas pases kopija.
Andrijecas advokāte atkal ir Imma Jansone. Viņa aizstāv arī propagandas portāla “IMHOclub” veidotāju Juriju Aleksejevu. Viņš advokāta apmaksai no “Pravfonda” 7600 eiro saņēmis caur starpnieku Pogorodniju. Paskaidrojumā Aleksejevs norāda, ka nevar pats saņemt grantu, jo maksājumi no Krievijas ir bloķēti, bet fonds - sankcionēts.
Jurijs Aleksejevs paskaidrojumā “Pravfond”:
“Tā kā advokāte Imma Jansone atrodas Latvijas Valsts drošības dienesta totālā uzraudzībā, jebkāda veida saikne ar fondu tiks uzskatīta par likumdošanas pārkāpumu, kas nekavējoties novedīs pie advokāta licences zaudēšanas un kriminālatbildības.”
Advokātes Jansones prakse reģistrēta kādā dzīvoklī. Kaimiņi stāsta, ka te nekāds juristu birojs neatrodas, bet īpašumā mīt Jansones radinieka ģimene.
“Nekā personīga” saruna ar zvērinātu advokāti Immu Jansoni
“Nekā personīga”: Man Jums jautājums ir par vairāku Jūsu klientu līdzekļu izcelsmi, par to, vai jūs zināt no kurienes…
Jansone: Es nezinu, mani tas pilnīgi neuztrauc.
“Nekā personīga”: Tas Jūs neuztrauc, bet…
Jansone: Nē, jo es esmu advokāte, un man ir jāsaņem, no kurienes klients saņem naudu, es nezinu.
“Nekā personīga”: Jūs to viņiem nejautājat, un viņi arī neinformē?
Jansone: Nē, nē, nekad.
“Nekā personīga”: Par Krievijas tautiešu tiesību aizsardzības fondu esat informēta, zināt, ka eksistē tāds “Pravfond”?
Jansone: Jā, protams, es zinu. Es kādreiz, kad drīkstēja, viņi man - tas bija, es nezinu, kādus varbūt piecus vai septiņus gadus atpakaļ - viņi man bija sūtījuši pilnīgi oficiāli uz bankas kontu. Es neatceros, kurš man tas klients bija.
“Nekā personīga”: Par klientu viņi jums maksāja, par klientam sniegtajiem pakalpojumiem?
Jansone: Jā, protams, jā. Bet jau vairākus, nezinu, kādus varbūt piecus gadus, man vairāk nav nekāda sakara.
“Nekā personīga”: Skaidrs. Jūsu klienti nestāsta, ka ka viņi joprojām no šī fonda saņem naudu pakalpojumu apmaksai?
Jansone: Nē. Atvainojiet, es esmu saslimusi, tāpēc..
Jansone ir advokāte arī Oļesjai Mihailovai un Aleksandram Dubjago. Mihailova tika aizturēta par Georga lentītes demonstrēšanu un uzbrukumu policistam. No fonda viņai izmaksāti trīs tūkstoši eiro. Dubjago prasīja ievērojami lielāku summu - 18 tūkstošus. Viņš 2022. gada 10.maijā pie Pārdaugavas pieminekļa vicināja Krievijas karogu. Naudu piešķīra gan viņa aizstāvībai Latvijā, gan sūdzībai Eiropas tiesā.
No dokumentiem izriet, ka advokātes Jansones darba apmaksai kopš sankciju ieviešanas Pravfond izmaksājis vismaz 43 tūkstošus eiro.
Bet Sergeju Sidorovu - vēl vienu “Pravfond” klientu - aizstāvēja advokāte Inese Šulte. Sidorovu pirmās instances tiesā notiesāja ar septiņu gadu cietumsodu par to, ka viņš vācis ziņas par militārpersonām un tālāk tās nodevis “Baltijas antifašistiem”. Plānojis arī uzspridzināt dronu ražotni Baložos. Viņš spriedumu ir apstrīdējis.
Viņam ir vēl viena apsūdzībā - kopā ar Svetlanu Nikolajevu viņu tur aizdomās par spiegošanu. Sidorovs esot vācis ziņas par citiem ieslodzītajiem, kas aizturēti par spiegošanu. Sidorovs no “Pravfond” saņēmis 5000 eiro advokātes pakalpojumu apmaksai. Šulti šī gada sākumā Advokātu padome no advokāta pienākumu pildīšanas atstatījusi kādas nesaistītas izmeklēšanas dēļ.
Ir ļoti detalizēts un stingrs regulējums par to, kādā veidā advokātam ir jāpārbauda gan naudas līdzekļu izcelsme, lai mēs izvairītos no naudas legalizācijas atbalstīšanas un arī attiecībā uz to, lai nauda nenāktu no sankcionētām personām. Tātad šī instrukcija ir pietiekoši apjomīga, detalizēta. Personai ir tiesības saņemt juridisko aizstāvību, ne juridisko palīdzību, bet jebkurā gadījumā, ja varētu būt šaubas par to, vai šī nauda ir ar legālu izcelsmi, vai tā nenāk pa kaut kādiem ceļiem no sankcionētām personām, pirmkārt, pašam advokātam jāveic pārbaude. Otrkārt, ja ir pamatotas šaubas Ir jāsaņem atļauja no Finanšu izlūkošanas dienesta.
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs norāda: “Absolūti tas ir nopietns pārkāpums. Viss, kas skar sankciju izpildi, ir saistīts ar nacionālo drošību. Un, ja personas, kas ir sankciju sarakstos, var, veidojot kaut kādas shēmas, apiet noteiktās sankcijas Eiropas Savienībā, absolūti tas ir nopietns pārkāpums.”
Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvis atzīst, ka lietās, kur cilvēki apsūdzēti par spiegošanu vai palīdzību Krievijai, advokātiem īpaši rūpīgi jāpārbauda sankciju ievērošana. Valsts drošības dienesta vadītājs gan atzīst, ka advokātus pie atbildības saukt ir grūti.
“Pravfond” vadītājs Aleksandrs Udaļcovs bijis Krievijas vēstnieks gan Latvijā, gan Lietuvā. Iespējams, tādēļ viņš izvēlēts fonda vadītāja amatam.
Noplūdušie dokumenti nāk no divu Pravfond augsta līmeņa darbinieku epastiem. Tajos atrodamie līgumi par fonda grantiem ir aptuveni trešā daļa no visa tā piešķirtā finansējuma. Tādēļ nav iespējams izslēgt, ka pēc sankciju ieviešanas naudu saņēmušas vēl citas personas.