Dabas aizsardzības pārvalde vēršas pie iedzīvotājiem
Savvaļas dzīvniekiem palīdzība lielākoties nav nepieciešama, uzsver Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), aicinot necensties cilvēku palīdzēt dzīvnieku mazuļiem.
Kā aģentūru LETA informēja DAP vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika, pavasarī mežos, pļavās un pat piepilsētās dzimst un aug savvaļas dzīvnieku mazuļi.
Dodoties dabā, cilvēki nereti sastop vientuļus stirnēnus, zaķēnus vai putnēnus un, kļūdaini pieņemot, ka tie ir pamesti, mēģina tos "glābt" un nest uz mājām.
DAP norāda, ka 95% gadījumu dzīvniekam nav nepieciešama cilvēka palīdzība.
Vēlme palīdzēt vai glābt bieži vien balstās maldīgos pieņēmumos un rezultējas ar dzīvnieka dzīvības apdraudējumu. Ir dabiski, ka dzīvnieku mātes ik pa laikam savus mazuļus atstāj bez uzraudzības uz vairākām stundām. Tas tiek darīts, lai nepievērstu plēsēju uzmanību un nodrošinātu mazuļa izdzīvošanu.
Pārvaldes eksperti norāda, ka, glābjot dzīvnieku, kam glābšana nav nepieciešama, samazinās tā izdzīvošanas iespējas. Tāpēc labākais risinājums, kā palīdzēt, ir netuvoties un atstāt to savā vaļā. Savvaļas dzīvnieku nedrīkst aiztikt vai traucēt.
Piemēram, nedrīkst novērot ilgu laika sprīdi, glaudīt, pacelt vai fotografēt. Daudziem dzīvnieku mazuļiem, kas izskatās pamesti, ir vecāki, kas tos pieskata, baro un aizsargā no attāluma.
Patvaļīga dzīvnieka, putna izņemšana no tā dabiskās vides ir aizliegta un lielākoties nav nepieciešama. Palīdzība savvaļas dzīvniekiem nepieciešama tikai tad, ja tie atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī - ja ir redzami ievainojumi, dzīvnieks ir iesprostots vai ir skaidri zināms, ka mazulis ir zaudējis vecākus. Tomēr ļoti svarīgi ir neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus, piemēram, stirnēns, kas viens guļ pļavā, nav pamests un viņam palīdzība nav nepieciešama.
Latvijā uzdevums rūpēties par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem ir deleģēts pašvaldībām. To atbilstoši kompetencei un pieejamajiem resursiem palīdz īstenot pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, dzīvnieku patversmes un veterinārārsti.
Nekompetenta iejaukšanās var dzīvniekam nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Tāpēc labākais risinājums vairumā gadījumu ir dzīvnieku netraucēt un ziņot atbildīgajām iestādēm:
Kā ziņots, tikmēr Saeimas komisijās ir sākts skatīt iniciatīvu, kuru parakstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Tajā pausta nostāja, ka nepieciešams piešķirt valsts finansējumu dzīvnieku glābšanai un ārstēšanai, izveidot specializētu dzīvnieku glābšanas dienestu, kas operatīvi reaģētu uz palīdzības izsaukumiem.
Tāpat iniciatīvas autori aicina palielināt dzīvnieku patversmju finansējumu un nodrošināt stabilu atbalstu brīvprātīgajiem, kā arī veicināt sabiedrības izglītošanu par atbildību pret dzīvniekiem un nepieciešamību sniegt palīdzību bezpalīdzīgiem dzīvniekiem.
Iniciatīvu par valsts atbalstu savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanā tiks nodota izvērtēšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.