Latvija plāno iemaksāt 100 000 eiro piecu ANO struktūru budžetos

© unsplash.com

Latvija plāno iemaksāt kopumā 100 000 eiro piecu ANO struktūru budžetos, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

Pa 20 000 eiro plānots iemaksāt ANO Mīnu dienesta budžetā, ANO verifikācijas un inspekciju mehānisma Jemenā budžetā, ANO Humānās palīdzības koordinācijas aģentūras budžetā, ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja budžetā un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas budžetā.

ĀM norāda, ka ar šīm iemaksām tiktu īstenota Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes vēlēšanās lobija kampaņa. ĀM vērtējumā, Latvijas iemaksas šajās piecās ANO struktūrās stiprinātu Latvijas kā uzticamas sabiedrotās tēlu, demonstrējot Latvijas gatavību un spēju uzņemties atbildību par pasaules mēroga procesiem.

ĀM skaidro, ka ANO struktūras brīvprātīgo iemaksu veikšanai tika izvēlētas, izvērtējot politisko un reģionālo nestabilitāti, kas novedusi pie lielākajām humānajām krīzēm un pieaugošām vajadzībām globālā mērogā. Piemēram, iemaksas ANO Mīnu dienestam demonstrētu Latvijas apņemšanos turpināt atbalstīt globālos atmīnēšanas centienus.

Savukārt humānā krīze Jemenā, ko izraisa vairāk nekā desmit gadus ilgais konflikts, ir viena no smagākajām pasaulē. Sudāna šobrīd piedzīvo humāno un visstraujāk augošo piespiedu pārvietoto personu krīzi. Līdzīgi arī Haiti ilgstoši turpinās humānā krīze un plaša bandu vardarbība. Situācija ar ķīmiskajiem ieročiem Sīrijā ietekmē ne tikai Tuvo Austrumu reģionu, bet pasauli kopumā.

Latvijā

Vairāk nekā divas desmitgades Rietumu pasaulē bija ierobežots finansējums jebkam, kas saistīts ar militāro rūpniecību. Iemesli – karš Dienvidslāvijā un sekojošā “asiņainās naudas” meklēšana, tam sekoja karš pret terorismu pēc 2001. gada 11. septembra un attīstošā korporatīvās sociālās atbildības kultūra. Tā kā pastāvēja juridiski ierobežojumi darījumiem ar karojošām negodīgām valstīm, piemēram, Ziemeļkoreju un Irānu, finanšu sektora dalībnieki ieroču jautājumus parasti uzskatīja par reputācijas ziņā nevēlamiem. Kara realitāte Ukrainā un ES aktīvais atbalsts Kijivai maina ainu.

Svarīgākais