Mieriņa: Neļausim ikdienas sīkumiem mūs šķelt un vairot neapmierinātību

Neļausim ikdienas sīkumiem mūs šķelt un vairot neapmierinātību, šodien svinīgajā Saeimas sēdē, kas veltīta Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 35.gadadienai, aicināja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Politiķe atgādināja, ka pasaulē notiek būtiskas pārmaiņas, kuras raksturo karadarbība, bruņoti konflikti, dezinformācija, imperiālisms un ietekmju pārdale. "Neraugoties uz neizbēgamajām pārmaiņām, mums jāpaliek uzticīgiem savām pamatvērtībām - savai valodai, zemei, valstij un brīvībai. Mums jādara viss iespējamais, lai pat domās kāds nevēlētos mums to atņemt," sacīja politiķe.

"Paldies katram, kas dzīvo un strādā Latvijā! Paldies par darbu, ko darāt mūsu valsts labā. Neļausim ikdienas sīkumiem mūs šķelt un vairot neapmierinātību. Meklēsim to, kas mūs vieno un virza kopējam mērķim un kopējam sapnim," mudināja deputāte, "uzdrīkstēsimies sapņot plašāk un noticēsim sev, jo Latvija sākas ar katru no mums."

Atgriežoties pie 1990.gada 4.maija vēsturiskajiem notikumiem, Mieriņa pauda, ka tolaik "saprāts uzvarēja neprātu". "Šī deklarācija ir Trešās atmodas kulminācija un noslēgums vienlaikus. Tā izgaismo mūsu valsts 20.gadsimta vēstures svarīgākos notikumus - Latvijas proklamēšanu 1918.gada 18.novembrī, valsts starptautisko atzīšanu, pretlikumīgo padomju okupāciju un nežēlīgās represijas. Tā pasludināja Latvijas piespiedu pievienošanu padomju savienībai par nelikumīgu un atjaunoja to, kas mums ir bijis pats dārgākais - Latvijas Republiku un tās Satversmi," sacīja politiķe.

Pēc Mieriņas vārdiem, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana bija visīstākais tautas gribas apliecinājums, kas bija iespējams, jo ticējām savas valsts brīvībai kopš mirkļa, kad Latvija tika okupēta.

"Tomēr, lai īstenotu šo neapslāpējamo tautas gribu, bija vajadzīga drosme. Drosme stāties pretī nezināmajam, izmainīt vēsturi, iekustināt tautu, spēt būt laikmetu griežos un stāvēt tam visam pāri. Bija vajadzīga neizmērojam drosme paveikt ko tik lielu - atgriezt cilvēkiem savu valsti. Bet tikpat liela drosme vajadzīga, lai par to neprasītu neko pretī. Tāpēc, šodien sakām paldies mūsu cilvēkiem, kuri no sirds ticēja savai valstij un šo ticību nes joprojām. Cilvēkiem, kuri uzturēja sapni par Latviju dzīvu. Jo, Latvija nebija jāveido no jauna. Mums bija jāatgūst tas, kas bija atņemts," runā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Mieriņas skatījumā, katrā ģimenē dzīvoja ticība Latvijas valsts brīvībai - tās bija vērtības un latviskās tradīcijas, ko klusumā nodeva un kopa no paaudzes paaudzē. "Tika slēpti sarkanbaltsarkanie karogi, tautas tērpi, mūsu himnas notis un tautas dziesmas. Tas viss bija simbols cerībai. Tas atgādināja - Latvija nav zudusi, tā dzīvoja klusumā, atmiņās un sirdīs," piebilda politiķe.

Saeimas priekšsēdētāja sprieda, ka 4.maijs bija "ceļš mājup - pašiem pie sevis". "Mūsu tik ilgi lolotā Gaismas pils ir augšām cēlusies, un tagad viss atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem - cik godprātīgi, atbildīgi un cieņpilni spējam veidot mūsu Latvijas jaunāko laiku vēsturi," ikkatra atbildību izcēla Saeimas priekšsēdētāja.

Politiķe uzsvēra, ka pēdējo 35 gadu laikā Latvijai ir kļuvusi stabila demokrātija, kur ir attīstīta ekonomika, modernizēta veselības un izglītības sistēma, kurā ir sabiedrība, kas stiprina savu drošību un brīvību, un kas var lepoties ar virkni sasniegumu - iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, iekšzemes kopprodukta pieaugumu par vairāk nekā desmit reizēm, ar jauniešiem, kas iegūst izglītību, kas ir atzīta visā pasaulē, un nu arī ar pirmo iegūto "Oskara" balvu.

"Tomēr pats svarīgākais - mēs esam skaidri pateikuši pasaulei, ka brīvība un demokrātija ir mūsu svarīgākās vērtības, nevis tikai vārdi uz papīra," piebilda deputāte.