Latvijas darba tirgū pieaug nodarbināto īpatsvars ar augstāko izglītību

Latvijas darba tirgū 2024.gada sākumā no 861 000 nodarbināto vecumā no 15 gadiem 41,4% bija augstākā izglītība, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugums par 0,7 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp maģistra grāds bija 22,7%, bakalaura grāds bija 14,2%, koledžas izglītība bija 3,8%, bet doktora grāds bija 0,7%.

Vidējā izglītība pagājušā gada sākumā bija 38,4% nodarbināto, pamatskolas izglītība - 7,4%, bet sākumskolas izglītība - 0,4% nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 12,4%.

Apkopotie dati liecina, ka Rīgas reģionā dzīvoja visvairāk nodarbināto ar augstāko izglītību - 48,7%, seko Vidzemes reģions - 35,6%, Latgales reģions - 35,2%, Zemgale - 33,6% un Kurzeme - 33,5%.

No valstspilsētām augstākais īpatsvars ar augstāko izglītību ieguvušajiem bija nodarbinātajiem ir Jūrmalā - 50%, seko Rīga (48,4%), Ogre (43,7%), Jelgava (42,7%), Rēzekne (41%), Daugavpils (40,6%), Valmiera (40,2%), Liepāja (37,5%), Ventspils (37%) un Jēkabpils (33,9%).

Dati arī liecina, ka 2024.gada sākumā Latvijā 31,2% iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā bija augstākā izglītība, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp visstraujāk pieaudzis sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars. 2024.gada sākumā 24,4% vīriešu un 36,9% sieviešu 15 un vairāk gadu vecumā bija ar augstāko izglītību.

Statistikas pārvaldē norāda, ka pēdējais tautas skaitīšanas gads, kad vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars bija augstāks nekā sieviešu, ir 1979.gads, kad 8,6% vīriešu un 7,6% sieviešu (16 un vairāk gadu vecumā) bija ar augstāko izglītību.

2024.gada sākumā starp 1,5 miljoniem iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem 861 000 jeb 54,6% bija nodarbināti. No valstspilsētām augstākais nodarbinātības līmenis bija Rīgā un Valmierā - 57%, seko Ogre (56,4%), Jelgava (55,6%), Jūrmala (53,9%), Liepāja (53,5%), Jēkabpils (51,5%), Ventspils (51,3%), Rēzekne (50,5%) un Daugavpils (48,6%).

Augstākais nodarbinātības līmenis (virs 60%) 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju vidū bija Mārupes novadā - 64,6%, Ķekavas novadā - 63%, Ādažu novadā - 62,6%, Ropažu novadā - 61,6% un Salaspils novadā - 60,2%.

Nodarbinātības līmenis starp 55-60% bija Olaines novadā - 59,3%, Siguldas novadā - 59%, Saulkrastu novadā - 57,6%, Ogres novadā - 56,9% un Cēsu novadā - 55,1%.

Savukārt lielā daļā novadu nodarbinātības līmenis bija starp 50-55%, proti, Jelgavas novadā nodarbinātības līmenis bija 54,9%, Smiltenes novadā - 54,7%, Valmieras novadā - 54,3%, Tukuma novadā - 53,4%, Bauskas novadā - 52,8%, Dienvidkurzemes novadā - 52,6%, Gulbenes novadā - 52,4%, Dobeles novadā - 51,8%, Saldus novadā - 51,8%, Ventspils novadā - 51,2%, Limbažu novadā - 51,1%, Kuldīgas novadā - 51%, Talsu novadā - 51%, Jēkabpils novadā - 50,9%, Madonas novadā - 50,8%, Aizkraukles novadā - 50,5% un Alūksnes novadā - 50,3%.

Zemākais nodarbinātības līmenis (zem 50%) bija Preiļu novadā - 49,6%, Balvu novadā - 49,5%, Varakļānu novadā - 48,9%, Līvānu novadā - 48,7%, Rēzeknes novadā - 47,4%, Valkas novadā - 47,3%, Augšdaugavas novadā - 46,4%, Krāslavas novadā - 44,6% un Ludzas novadā - 44,5%.