Kad Latvijā sāksies zemeņu sezona? Agronoms norāda, ka tas notiks agrāk nekā citus gadus

© unsplash.com

Ņemot vērā siltos laika apstākļus, Latvijā segtajās platībās (siltumnīcās un tuneļos) zemenes sāk stādīt vismaz par divām nedēļām agrāk nekā pērn

"Ja laika apstākļi mūs nepārsteigs, vietējo zemeņu sezona šogad varētu sākties jau maija sākumā," informē "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve. Viņš norāda, ka Eiropā pieaug to zemeņu audzētāju skaits, kuri izvēlas audzēt ogas segtajās platībās. Līdzīga tendence vērojama arī Baltijā.

Dzērve skaidro: "Šāda izvēle viennozīmīgi saistīta ar mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Arvien sarežģītāk kļūst audzēt zemenes atklātā laukā, savukārt segtajās platībās ogas ir augstākas kvalitātes, un, pareizi audzējot, iespējams iegūt lielāku ražu no mazākas platības. Tajā pašā laikā arī šāda audzēšanas metode rada izaicinājumus - tā prasa lielākus finanšu ieguldījumus, kas nozīmē augstāku ogu pašizmaksu."

Ņemot vērā pērnā gada karstos laika apstākļus, šogad zemeņu audzētāji, gatavojoties sezonai, izvēlas izturīgākas zemeņu šķirnes un plāno ieviest inovatīvākus risinājumus audzēšanā.

"Savā saimniecībā, sekojot jaunākajām tendencēm, izmantosim remontantās vai neitrālās dienas zemeņu šķirnes. Šie stādījumi ļauj iegūt ogas trīs reizes sezonā - maija vidū, pēc Līgo svētkiem un augustā. Piemēram, pērn pēdējās ogas lasījām vēl oktobra beigās," norāda Dzērve.

Vēl viena nozīmīga tendence ir strauji pieaugošais pieprasījums pēc frigo (saldētajiem) zemeņu stādiem Eiropā. "Pateicoties šiem stādiem, pirmo ražu iespējams iegūt jau aptuveni 60 dienas pēc stādīšanas," viņš piebilst. Tajā pašā laikā būtiski sarūk kailsakņu zemeņu audzēšana, kas ir dārgāka. Šo tendenci veicina darbaspēka un elektroenerģijas cenu pieaugums, kā arī samazināta augu aizsardzības līdzekļu pieejamība. Savukārt konteinerstādu sagatavošana, kopšana un ražas novākšana ir vienkāršāka, tādējādi samazinot darbaspēka izmaksas.

Latvijā

Jau vairākus gadus esam stāstījuši par Krievijā un Baltkrievijā ražotām sakaru sistēmām, ko joprojām izmanto Latvijas dzelzceļš. Šobrīd mums ir pieejama pilna aina, cik un kādas agresorvalstu uzņēmumos radītas programmas nodrošina informācijas vākšanu, apkopošanu un sūtīšanu uz Krieviju. Sistēmas vienā dienā atslēgt nevar, jo tad satiksme uz austrumiem apstāsies. Bet pastāv iespējas to visu aizstāt ar rietumos ražotiem produktiem. Kas joprojām nav izdarīts. TIkmēr Satiksmes ministrija plāno par "Rail Baltica" atbildīgo uzņēmumu "Eiropas dzelzceļa līnijas" integrēt "Latvijas dzelzceļa" koncernā. Sanāk, ka par mūsu drošības un pat militāro garantu saukto ātrgaitas vilciena projektu savienos ar uzņēmumu, kurš tiešā veidā joprojām ir sasaistīts ar Krieviju, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".