Latvijas realitāte: katrs otrais vecāks pierakstu pie neirologa un bērnu psihiatra gaida pusgadu un ilgāk

Katrs otrais vecāks, kura bērnam ir mentālās veselības problēmas, pierakstu pie neirologa un bērnu psihiatra bijis spiests gaidīt pusgadu un ilgāk, liecina Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) un pētījumu kompānijas "Norstat" veiktā vecāku aptauja.

Nedaudz labāka situācija ir ar psihoterapeita un psihologa pieejamību. Pie tiem 36% aptaujāto vecāku bērni tikuši mēneša laikā, bet 24% tāpat nācies gaidīt vairāk par sešiem mēnešiem.

Nedēļas laikā pie bērnu psihiatra tikuši tikai 8% aptaujāto vecāku bērni, bet pie neirologa - tikai 6%. Savukārt mēneša laikā pie abiem šiem speciālistiem tikušas 42% aptaujāto vecāku atvases.

Nedaudz labāka situācija ir ar rindām pie logopēdiem un speciālajiem pedagogiem. Mēneša laikā pie logopēda varēja nokļūt 47% aptaujāto vecāku bērnu, bet pie speciālā pedagoga - 34% aptaujāto.

Noskaidrots, ka daudz labākā situācijā ir tie bērni, kuru vecāki var atļauties samaksāt par vizīti pie speciālista vai apmaksāt nepieciešamo izmeklējumu vai rehabilitācijas pakalpojumu.

Teju katrs ceturtais Latvijas vecāks jeb 23% atklāj, ka ārsta apmeklējumiem, izmeklējumiem un rehabilitācijas pakalpojumiem tērē līdz pat 120 eiro mēnesī, neskaitot medikamentus un uztura bagātinātājus. Gadā šī summa sasniedz 1440 eiro. Savukārt līdz 40 eiro sava bērna veselības aprūpes pakalpojumiem tērē 20% vecāku.

Tāpat noskaidrots, ka katrs ceturtais Latvijas vecāks, kura atvasei ir mentālās veselības problēmas, atzīst, ka bērna ārstēšanai un rehabilitācijai nav izveidots ilgtermiņa plāns. Tostarp 19% aptaujāto uzsver, ka šādu plānu vēlētos saņemt, taču viņiem trūkst informācijas par to, kuram speciālistam tādu vajadzētu izstrādāt un uzraudzīt tā izpildi. Vien 15% aptaujāto Latvijas vecāku apstiprina, ka viņu bērniem, kuriem ir mentālās veselības problēmas, ir izstrādāts detalizēts ārstēšanas un rehabilitācijas plāns, un viņiem tas ir saprotams. Savukārt 24% respondentu uzver, ka teorētiski šāds plāns pastāv, taču pašiem vecākiem nav skaidrs, kā to īstenot, un viņiem arī trūkst atbalsta no speciālistiem, lai to pilnvērtīgi varētu realizēt.

Kopumā noskadrots, ka lielākā daļa jeb 58% vecāku bērnu mentālās veselības jautājumos jūtas nepietiekami atbalstīti no valsts un nevalstisko organizāciju puses.

LBAF vadītājs Kaspars Markševics norāda, ka sociālās rehabilitācijas pakalojumus un speciālistu konsultācijas piedāvā dažādas nevalstiskās organizācijas, taču pašlaik pieprasījums ir daudz lielāks nekā to kapacitāte.

Arī LBAF daļai ģimeņu ir spiesti atteikt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, jo var to nodrošināt tikai noteiktam bērnu skaitam.

"Daudz runājam par to, cik svarīgs Latvijai ir katrs bērns, bet tajā pašā laikā veselības aprūpes pieejamības jautājumos valstiskā līmenī bērni tiek šķiroti, atkarībā no tā, vai viņu vecāki var samaksāt, lai tiktu pie vajadzīgā speciālista vai konkrētā izmeklējuma ātrāk, negaidot rindā pusgadu vai gadu," uzsver Markševics.

Vecāku aptauju par bērnu mentālo veselību pagājušā gada decembrī veica pētījumu aģentūra "Norstat" un LBAF, aptaujājot 701 vecāku ar vismaz vienu bērnu.