Eiropa ir gana spēcīga, lai turpinātu sniegt atbalstu Ukrainai arī tad, ja citi negribēs to darīt, tādu uzskatu pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), parlamentā pieminot Krievijas sāktā kara trešo gadadienu.
Parlamenta vadītāja atzīmēja, ka pēc ANO un Ukrainas apkopotajiem datiem, aizstāvot savu valsti, demokrātiju un mieru Eiropā, dzīvību zaudējuši 45 100 ukraiņu karavīri. Mieriņa piebilda, ka arī Latvija zaudējusi divus brīvprātīgos kareivjus - Vitāliju Smirnovu un Edgaru Platonovu.
Pēc Saeimas priekšsēdētājas vārdiem, lielvaras šobrīd mēģina pārdalīt savas ietekmes sfēras Ukrainā, un tas neizbēgami ietekmē arī drošību un mieru Eiropā.
"Mēs vēlamies mieru, bet līdz šim tam neesam pienācīgi gatavojušies. Tāpēc, jaunā realitāte paģēr, ka turpmāk viss jādara pašiem. Tas nozīmē, ka par savu drošību maksāsim vairāk un savs ieguldījums būs jāsniedz katram," pauda Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētāja uzskata, ka šodien ir svarīgi atcerēties, kāpēc tika dibināta Eiropas Savienība. Tā tik dibināta, lai ar ekonomisko saišu palīdzību liktu pamatus vienotai Eiropas kopienai, veicinātu attīstību, mieru un novērstu jaunus bruņotus un militārus konfliktus Eiropā, teica Mieriņa.
"Šobrīd vairāk nekā iepriekš Ukrainai ir nepieciešami finanšu līdzekļi un ieroči, lai būtu maksimāli labākās pozīcijās miera sarunās iepretim agresoram," akcentēja Saeimas priekšsēdētāja.
Pēc Mieriņas paustā, atbalstam jābūt elastīgam un tas nedrīkst iestrēgt Eiropas Savienības birokrātijas gaiteņos. Viss, kas mums šobrīd nepieciešams, ir politiskā griba un vēlme rīkoties, uzsvēra parlamenta vadītāja.
Latvija turpinās būt stabils un uzticams partneris Ukrainai, solīja Mieriņa, uzsverot, ka drošība ir galvenā prioritāte Eiropas Savienības Austrumu flangam.
Mieriņa atzīmēja, ka ir sākts darbs pie latviešu-ukraiņu valodas vārdnīcas, kas nodrošinās visaptverošu ilgtermiņa sadarbību un veicinās Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju Latvijā. Sākta arī apmācību programma Ukrainas parlamenta pārstāvjiem, lai nodotu mūsu zināšanas un pieredzi par veiksmīgu integrāciju Eiropas Savienībā.
Neraugoties uz mūsu vienotību atbalstā, aizvien biežāk nākas dzirdēt, ka sabiedrība ir nogurusi no kara Ukrainā, teica Mieriņa, uzsverot, ka mēs nedrīkstam nogurt.
"Lai ukraiņu tautas gars un spēks kalpo par iemeslu mūsu nelokāmajam atbalstam šodien, rīt un vienmēr," pauda Saeimas priekšsēdētāja.
Kā vēstīts, Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē pirmdien apstiprinājuši 16.sankciju kārtu pret Krieviju. Sankcijas oficiāli pieņemtas dienā, kad aprit trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.