Latvijas Kūdras asociācija meklē atbalstu valdībā

Latvijas Kūdras asociācija aicina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju uzdot Ministru kabinetam (MK) vai Zemkopības ministrijai (ZM) izstrādāt konceptuālu ziņojumu, kurā izteikts atbalsts turpmākai kūdras ieguvei un izmantošanai dārzkopībā, kā arī formulēta Latvijas pozīcija, liecina asociācijas vēstulē paustais komisijas pārstāvjiem.

Asociācijā min, ka, veidojot Eiropas Savienības (ES) normatīvus, netiek pietiekami ņemtas vērā valstu ģeogrāfiskās īpatnības un vairumam dalībvalstu nav izpratnes par to, ka Baltijas reģionā nokrišņi pārsniedz iztvaikošanu un kūdra turpina veidoties. Tāpat Latvijas pastāvīgajiem pārstāvjiem Briselē un ministrijām nav vienotas pozīcijas par kūdras ieguvi dārzkopībā, kā arī ar to saistītajiem jautājumiem.

Tādēļ kūdras nozares pārstāvju ieskatā MK būtu jāapstiprina Latvijas pozīcija attiecībā uz kūdras ieguvi un izmantošanu dārzkopības vajadzībām. Šādas pozīcijas izveide Latvijas pastāvīgajiem pārstāvjiem Briselē un ministrijām nodrošinātu vienotu pieeju, diskutējot par ES normatīvu projektiem, kas attiecas uz ilgtspējīgām finansēm, bioloģisko daudzveidību, augsnes aizsardzību, bioekonomiku un klimata politiku.

Asociācijas ieskatā valsts pozīciju attiecībā uz kūdras ieguvi var definēt MK, pieņemot konceptuālu ziņojumu, kurā izteikts atbalsts turpmākai kūdras ieguvei un izmantošanai dārzkopībā.

Tāpat asociācija komisijai nosūtītajā ziņojumā pauž bažas par kūdras uzņēmēju nākotni, kas galvenokārt, saistīta ar klimata politiku un nepareizu izpratni par kūdru, tās ieguvi, īpašībām un izmantošanu, kā arī uzsver, ka zemes dzīļu likumā nepieciešams kūdru definēt kā lēni atjaunīgu resursu. Patlaban ar enerģētiku saistītos normatīvos kūdra tiek definēta kā fosils un neatjaunojams resurss.

Kūdras asociācija uzsver, ka normatīvu izstrādātājiem ir jāizprot, ka kūdra ir lēni atjaunīgs resurss un bioekonomikas sastāvdaļa. Tāpat, izstrādājot jaunu bioekonomikas stratēģiju, tajā jāiekļauj arī kūdra, jo tās izmantošana pilnībā atbilst bioekonomikas definīcijai, kā arī, pateicoties kūdras īpašībām, pārtikas audzēšana kūdrā nodrošina tās veselīgumu.

Kā sliktu normatīvu piemēru asociācijas pārstāvji min patlaban saskaņošanai virzītos MK grozījumus noteikumos "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība", kur norādīts, ka augsnes ielabošanas līdzekļi nedrīkst saturēt kūdru vai notekūdeņu dūņas. Grozījumos kūdra, kas ir sterils un videi draudzīgs materiāls, ir pielīdzināta materiālam, kas satur piesārņojumu, tai skaitā smagos metālus un mikrobioloģisko piesārņojumu. Tāpēc asociācijas ieskatā šādas kļūdas nav pieļaujamas un punkts ir jālabo.

Asociācija arī norāda, ka pašreizējā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aprēķinu metodikā izmantotā tūlītējas oksidācijas metode neatbilst realitātei, piebilstot, ka tūlītējas oksidācijas metodi piemēro, ja kūdru izmanto enerģētikā, bet ne dārzkopībā un citām vajadzībām.

Patlaban SEG emisijas no kūdras ieguves tiek aprēķinātas, izmantojot šo metodi un neņemot vērā, ka iegūtā kūdra nesadalās viena gada laikā, kā arī, ka izmantojot kūdru dārzkopībā, tajā audzētie augu rada emisiju piesaisti. Tāpēc Latvijai, sadarbojoties ar citām valstīm, kurās iegūst kūdru, asociācijas ieskatā jāstrādā pie izmaiņām IPCC vadlīnijās un pieejas maiņas saistībā ar tūlītējas oksidēšanās metodes izmantošanu.

Kūdras asociācijā skaidro, ka 98% no Latvijā iegūtās kūdras izmanto dārzkopībā, enerģētikā izmantojot tikai mazu daļu. Tāpat Latvija taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plānā ir apņēmusies pēc 2030.gada kūdru enerģētikā neizmantot.

Asociācijas vēstulē pausto plānots izskatīt trešdien, 12.februārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, liecina Saeimas komisiju darba kārtība.

Latvijas Kūdras asociācija dibināta 1996.gadā. Asociācija apvieno Latvijas kūdras ražotājus, ar nozari saistītos uzņēmējus un fiziskas personas, kuras sniegušas ievērojumu ieguldījumu nozares attīstības labā, kā arī pētniekus, kuri strādā purvu un kūdras izpētes jomā. Asociācijas mērķis ir veicināt Latvijas kūdras ražošanas nozares attīstību, darba vietu radīšanu un kūdras resursu racionālu, videi draudzīgu un ilgstspējīgu izmantošanu, dabas daudzveidības un purvu resursu saglabāšanu kā arī pārstāvēt un aizstāvēt biedru intereses.