LVRTC skaidro, kad tiks sākti bojātā Ventspils-Gotlandes jūras kabeļa labošanas darbi

Bojātā jūras kabeļa labošanas darbu sākums varētu būt zināms tuvāko divu darbdienu laikā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš pastāstīja, ka monitoringa sistēmas svētdienas, 26. janvāra, agrā rītā konstatēja datu pārraides pakalpojuma pārtraukumu. Veicot izpēti, tika secināts, ka bojājums ir kabelim Baltijas jūrā aptuveni 130 kilometru no Latvijas piekrastes Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos. Attiecīgajā vietā jūras kabelis ir ieguldīts vairāk nekā 50 metru dziļumā.

Jautāts, vai šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka attiecīgais jūras kabelis ir būtiski bojāts un bojājums ir radīts ārēji, Ozols atbildēja, ka 100% to varēs pateikt tikai brīdī, kad speciālisti būs apsekojuši kabeli jūrā un tas būs pacelts.

"Šobrīd mūsu prioritāte ir strādāt ar partneriem, kas nodrošina šo pakalpojumu Baltijas jūrā, lai pēc iespējas ātrāk gan renovētu infrastruktūru, gan atjaunotu pakalpojumu," sacīja Ozols, piebilstot, ka sadarbības partneri jūras kabeļa bojājuma novēršanā ir Skandināvijas uzņēmumi, kas specializējas attiecīgajā jomā.

LVRTC valdes priekšsēdētājs pieļāva, ka apmēram divu darbdienu laikā varētu nosaukt datumu, kad attiecīgie sadarbības partneri sāks darbu kabeļa bojājuma vietā.

Pēc Ozola teiktā, parasti šādu bojājumu novēršanai ir nepieciešamas vairākas diennaktis vai nedēļas, ja gadījums ir komplicētāks, savukārt izmaksas ir atkarīgas no konkrētās situācijas.

"Esam zaudējuši vienu no trim ceļiem," uzsvēra Ozols, piebilstot, ka pēdējos gados ir daudz strādāts, lai neveidotos "Baltijas salas" efekts, un ir izveidoti vairāki optiskie ceļi.

Jau vēstīts, ka svētdienas, 26. janvāra, agrā rītā tika bojāts LVRTC Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande.

Latvijas Valsts policija par notikušo ir sākusi kriminālprocesu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Kriminālprocess sākts pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, un par publiskā elektronisko sakaru tīkla tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas. Vienlaikus viņš neizslēdza, ka nākotnē varētu parādīties papildu kvalifikācija.

Policija izmeklēšanā sadarbībā ar prokuratūru iedarbinājusi tiesiskās sadarbības mehānismus ar ārvalstu partneriem.

Attiecīgi Zviedrijas varas iestādes svētdien, 26. janvārī, arestējušas kuģi, saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā.

Arī Zviedrijas prokuratūra informēja, ka ir sākta izmeklēšana par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos" pēc tam, kad tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Latviju. Sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests. Izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Savukārt Zviedrijas mediji vēstīja, ka arestēts kuģis "Vezhen". Pēc vietnes "Marine Traffic" datiem, kas seko līdzi kuģu satiksmei, beramkravu pārvadātājs "Vezhen" kuģo zem Maltas karoga un bija ceļā no Zviedrijas uz Dāniju. "Vezhen" kuģojis pāri kabelim svētdien, 26. janvārī, ap plkst. 1.

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aģentūrai LETA uzsvēra, ka gaida pēc iespējas ātrāku kabeļa bojājumu izmeklēšanas rezultātu un ciešu koordināciju ar sabiedrotajiem. Viņš arī apliecināja, ka ir notikusi saziņa ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.

Iepriekš notikuši vairāki incidenti Baltijas jūrā, kad iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ bojāta kritiskā zemūdens infrastruktūra. NATO janvāra sākumā paziņoja, ka sāks jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.