Krievijas tirgū pagājušajā gadā darbojās 22,9% no Latvijā licencētajiem kravu autopārvadātājiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, vēsta Autotransporta direkcija (ATD).
Pēc ATD minētā, salīdzinājumā ar 2023.gadu šādu pārvadātāju skaits ir samazinājies par 4,8%.
2024.gadā Latvijas pārvadātājiem bija pieejama atļauju kvota 50% apmērā no gada kvotas, kas kopumā bija 57 000 Krievijas starptautisko autopārvadājumu atļauju, kas ir par 25% mazāk nekā 2023.gadā. Ministru kabinets pagaidām nav pieņēmis lēmumu par atļauju apmaiņu ar Krieviju 2025.gadam, skaidroja ATD pārstāvji.
Tajā pašā TAD arī atzīmēja, ka Latvijas pārvadātāji meklē alternatīvas un apgūst jaunus tirgus, jo Krievijas tirgus pēdējos sešus gadus zaudē pozīcijas.
Pēc ATD minētā, Latvijas pārvadātāju vidū joprojām dominē Baltijas valstu kravu autopārvadājumu tirgus. Visvairāk pārvadājumu pērn veikti uz un no Lietuvas, bet otrajā vietā seko Igaunijas tirgus. Krievijas kravu autopārvadājumu tirgus joprojām ieņem trešo vietu, bet tā daļa turpina samazināties. Ir vērojama Latvijas pārvadātāju aktīvāka darbība Vācijas un Skandināvijas valstu kravu autopārvadājumu tirgos.
"Pēdējā laikā Latvijas pārvadātāji arvien vairāk interesējas par Kaukāza un Centrālāzijas valstu kravu autopārvadājumu tirgiem, galvenokārt Ķīnas izcelsmes kravu pieejamības dēļ šo valstu kravu īslaicīgas uzglabāšanas un pārkraušanās termināļos," skaidroja ATD pārstāvji, piebilstot, ka par to liecina pieaugošs pārvadātāju skaits un atļauju pieprasījums šajā virzienā.
Tāpat ATD atzīmēja, ka daļa Latvijas autopārvadātāju mēģina izmantot Vidējo jeb Transkaspijas koridoru, kas ir maršruts caur Gruziju un Azerbaidžānu, kas Ķīnu un Centrālāzijas valstis savieno ar Eiropu. Tomēr Latvijas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ veicamais attālums un izmaksas ir daudz lielākas nekā Centrāleiropā dislocētiem autopārvadātājiem, tāpēc ir grūti konkurēt.
"Liela problēma ir neprognozējama prāmju satiksme Kaspijas jūrā, jo gaidīšanas laiks var aizņemt līdz pat 25 dienām ostā, kas nozīmē transportlīdzekļa dīkstāvi un rada grūtības piegādes plānošanā, izraisot zaudējumus pārvadājumā iesaistītajām pusēm," piebilda ATD.
2024.gadā izsniegto atļauju pārvadājumiem uz Azerbaidžānu, Armēniju un Gruziju skaits pieauga kopumā par 35,2% salīdzinājumā ar 2023.gadu. Latvijas pārvadātāju skaits, kas veica pārvadājumus uz Kaukāza valstīm, veidoja aptuveni 1,5% no Latvijā licencētajiem starptautisko kravu pārvadātājiem, savukārt to pārvadātāju skaits, kas veic kravu pārvadājumus uz Centrālāzijas valstīm, ir aptuveni 6,7% no Latvijā licencētajiem starptautisko kravu pārvadātājiem.
Pagājušajā gadā kopējais Latvijas licencēto (starptautisko un iekšzemes) kravu autopārvadātāju skaits bija 4593, kas ir par 3% mazāk nekā 2023.gadā.
ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.