Cērps kritizē Saeimas nespēju apstiprināt nākamo Latvijas Bankas prezidentu

Nespēja Saeimas deputātiem apstiprināt Latvijas Bankas nākamo prezidentu rada nevajadzīgu neizpratni par institūcijā notiekošo, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

"Tas ir tikai un vienīgi politiskā procesa rezultāts," teica Cērps, runājot par to, ka Saeimas deputāti līdz šim nav spējuši vienoties par Latvijas Bankas nākamo prezidentu.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas Bankai ir apmēram desmit dažādu funkciju un ir nepieciešamas saturīgas diskusijas par to, ko vēlamies sasniegt katrā no šīm desmit funkcijām, cik labi Latvijas Banka līdzšinējos gados gados šos uzdevumus ir pildījusi un kas katrā no šīm desmit funkcijām būtu jāizdara nākotnē.

Cērps piebilda, ka Finanšu nozares asociācija varētu sadarboties gan ar Latvijas Bankas līdzšinējo prezidentu Mārtiņu Kazāku, gan arī šim amatam iepriekš virzīto "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") vadītāju Reini Bērziņu. "Mēs varam strādāt kā ar vienu, tā ar otru kandidātu," teica Cērps.

Tostarp viņš pauda, ka Finanšu nozares asociācijai bija ļoti laba sadarbība ar Kazāku, lai gan bija jautājumi, kuros viedokļi atšķīrās. Pēc Cērpa teiktā, Kazāks ir paveicis ļoti daudz, lai atjaunotu Latvijas Bankas reputāciju, kā arī viņš sekmēja tā saucamā finanšu sektora kapitālā remonta pabeigšanu, tostarp īstenoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai. Tāpat asociācijai ir ļoti laba sadarbība ar "Altum".

"Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs nevaram gadu no gada būt situācijā, kad mums budžeta izdevumi ir lielāki par budžeta ieņēmumiem un kad publiskais sektors ir vadošais algu pieaugumā," uzsvēra Cērps, vienlaikus piebilstot - tas, kā šo situāciju pagriezt atpakaļ, primāri ir valdības uzdevums, bet arī Latvijas Banka var aktīvi piedalīties šādu valstij stratēģiski ļoti izšķirošu lēmumu formulēšanā.

Jautāts, vai viņš ir uzrunāts Latvijas Bankas prezidenta amatam, Cērps atbildēja noliedzoši, savukārt jautāts, vai būtu gatavs ieņemt šo amatu, Cērps atbildēja, ka nevēlas atbildēt uz hipotētiskiem jautājumiem. Vienlaikus Cērps gan arī atzīmēja, ka viņam šobrīd ir "labākais darbs pasaulē".

Jau vēstīts, ka 2024. gada 21. decembrī beidzās Kazāka pilnvaru termiņš Latvijas Bankas prezidenta amatā.

Saeima 19. decembrī Latvijas Bankas prezidenta amatā neievēlēja opozīcijas partijas "Stabilitātei" virzīto kandidātu Pāvelu Kuzminu. Līdz ar to Latvija uz laiku ir zaudējusi balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē.

Kuzmins bija palicis vienīgais kandidāts uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, jo 18. decembra vakarā premjere Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka valdību veidojošās partijas "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem - Kazāka un Bērziņa, lai mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu.

Saeima 19. decembrī Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāja amatā apstiprināja Latvijas Bankas prezidenta vietnieku Māri Kāli, kurš pildīs šos pienākumu līdz jauna Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanai.

Jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam varēs virzīt līdz 31. janvārim.

Kazāks par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019. gada 12. decembrī ar pilnvaru termiņu līdz 2024. gada 21. decembrim.