Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) trešdien Saeimas ārkārtas sēdē vairāk nekā stundu atskaitījās parlamentāriešiem par paša vadītās izmeklēšanas komisijas veikumu.
Saeimas ārkārtas sēdē tiek skatīts izmeklēšanas komisijas gala ziņojums. Sēde sākās plkst. 13, bet Kulbergs runu no Saeimas tribīnes noslēdza pēc plkst. 14.20.
Kulbergs Saeimas sēdē norādīja, ka komisijas darbā ieguldījās katrs tās deputāts. Viņš uzsvēra, ka komisijai tika uzticēts nozīmīgs uzdevums - noskaidrot projekta neveiksmes, atbildīgos.
Viņš arī akcentēja, ka viņa vadītā komisija esot viena no retajām parlamentārajām izmeklēšanas komisijām, kas savu darbu pabeigusi plānotajā laikā.
Kulbergs pateicības vārdus veltīja katram komisijas deputātam, sakot paldies par aktīvu darbu, neērtu jautājumu uzdošanu aicinātajām personām un iedziļināšanos problēmās.
"Ar gandarījumu varu teikt, ka lielākajā daļā jautājumu bijām vienbalsīgi," runājot par deputātu veikumu, teica Kulbergs.
Runājot par pašu gala ziņojumu, Kulbergs teica, ka sabiedrībai ir jāzina, kuras personas ir iesaistītas projekta neveiksmēs, vienlaikus piebilstot, ka izmeklēšanas komisija nav ne policija, ne tiesa.
Kulbergs, atsaucoties uz gala ziņojumu, kritiku veltīja Finanšu ministrijai. "Finanšu ministrija kā tāds lepns ezītis - ja neiespersi, nelidos," runājot par nepieciešamību premjeriem aktīvāk iesaistīties un uzraudzīt ministrijas un citas iesaistītās iestādes, teica Kulbergs.
Viņš uzsvēra, ka Satiksmes ministrija (SM) un Finanšu ministrija (FM) nav strādājušas pie risinājumiem gadījumiem, ja netiktu saņemts Eiropas Savienības finansējums. Tāpat, atsaucoties uz izmaksu analīzi, Kulbergs norādīja, ka arī pēc projekta pabeigšanas būs nepieciešamas milzīgas subsīdijas.
Kritiku Kulbergs veltīja arī Ministru kabinetam, norādot, ka lēmumi tiek pieņemti fragmentāri. "Ar tādu pārvaldību mēs pazudināsim arī citus projektus nākotnē," skeptisks bija Kulbergs.
Kā vēstīts, gala ziņojumā teikts, ka SM ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016. gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels.
Izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka SM jau savās 2021. gada prezentācijās "Rail Baltica" projekta izmaksas ir uzrādījusi 3,4 miljardu eiro apmērā un 2021. gada rudenī tika informēta, ka "Rail Baltica" projekta kumulatīvās izmaksas ir 5,3 miljardi eiro bez inflācijas.
Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošana.
Ceturtdien par ziņojuma apstiprināšanu nobalsoja četri deputāti no opozīcijas partijām - komisijas vadītājs Kulbergs, Artūrs Butāns (NA), Amils Saļimovs ("Stabilitātei") un Kristaps Krištopans (LPV).
Savukārt no balsojuma atturējās valdības koalīcijas partiju deputāti Skaidrīte Ābrama (P), Atis Labucis (JV) un Ģirts Štekerhofs (ZZS). Ābrama un Labucis iebilda atbildīgo personu saraksta veidošanai, uzskatot to par subjektīvu vērtēšanu.
Saeima šogad 13. jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai bija noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".