SAB veic pārbaudi par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu atbilstību potenciālajai pielaides saņemšanai

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) veic pārbaudi par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu atbilstību potenciālajai valsts noslēpuma pielaides saņemšanai, apliecina SAB.

Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un ES esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.

Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.

Jau ziņots, ka jaunas kandidatūras jāizvirza, jo šī gada 21.decembrī līdzšinējam prezidentam Mārtiņam Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu tolaik nobalsoja 76 deputāti.

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu pieteikti trīs kandidāti - pašreizējais prezidents Kazāks, ko virza koalīcijas partneri "Progresīvie" un "Jaunā vienotība" (JV), "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kuru izvirzījuši trešās koalīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un opozīcijas partiju Nacionālas apvienības un "Apvienotā saraksta" deputāti, kā arī opozīcijas partijas "Stabilitātei" virzītais Pāvels Kuzmins.

Likums "Par Latvijas Banku" noteic, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.