Briškens cer, ka otrdien valdībā skatīs "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā

© Dmitrijs Suļžics/MN

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) cer, ka valdība nākamajā otrdienā, 26.novembrī, skatīs dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, trešdien parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja Briškens.

"Ceturtdien ir plānota politiska diskusija koalīcijā, bet pirmdien sadarbības sanāksme. Ambīcija ir pieņemt lēmumu otrdien valdības sēdē," norādīja Briškens.

Viņaprāt, koalīcijā ir izpratne par pirmo fāzi, tomēr ir dažādas nianses. "Par lielākajām lietām ir vienota izpratne, piemēram, par to, ka augstākā prioritāte ir pārrobežu savienojums," sacīja Briškens.

Tomēr viņš komisijas sēdē vairākas reizes uzsvēra, ka neatkāpjas no viedokļa, ka pirmajā kārtā ir jāsavieno arī viena no Rīgas starptautiskajām stacijām, izvēli nosakot pēc tehniski-ekonomiskā pamatojuma.

"Pieļaujot variantu, kurā Latvija projekta pirmajā kārtā būvētu tikai pārrobežu savienojumu, nesavienojot Rīgu, mēs zaudētu ienākumus un investīcijas neatpelnītos," sacīja ministrs.

Viņš papildināja, ka tā ir ekonomiska dilemma, bet SM nesaka, ka uzreiz ir jābūvē Eiropas platuma sliedes uz Rīgu, bet vispirms šis viss ir jāizpēta.

Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) jautāja, kādas ir minimālās pirmās kārtās izmaksas, kas ir iespējamas.

Briškens informēja, ka pirmās kārtas variantā, kurā netiktu integrēta kāda no Rīgas starptautiskajām stacijām, izmaksu deficīts veidotu 3,8 miljardus eiro. Tomēr šīs izmaksas vēl neietver iespējamus ietaupījumus 400 miljonu eiro apmērā no tehnisko risinājumu optimizācijas. Šajā gadījumā pirmās kārtas izmaksas būtu 4,55 miljardi eiro.

Savukārt, iekļaujot savienojumu ar kādu no Rīgas starptautiskajām stacijām, pirmās kārtas izmaksas būtu atkarīgas no savienojuma Misa-Rīgas lidostas vai Rīgas Centrālā stacija-Upeslejas izvēles.

Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā minēts, ka aplēses savienojumam Rīgas Centrālā stacija-Upeslejas ir 629 miljonu eiro apmērā, Misa-Rīgas lidosta - 924 miljoni.

Viņaprāt, savienojuma Rīgas Centrālā stacija-Upeslejas aplēses vēl būtu iespējams samazināt. "Tādēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) un "Rail Baltica" ieviesējiem ir jāsadarbojas un jānoskaidro, vai šīs investīcijas atmaksāsies. Tā ir ekonomiska izvēle, nevis kaprīze," uzsvēra Briškens.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) papildināja, ka Finanšu ministrijai (FM) ir vairāki iebildumi šajā ziņojumā, galvenokārt saistībā ar ekonomisko lietderību, tādēļ FM gaida precizēto ziņojumu.

Briškens papildināja, ka tagad notiek diskusija un darbs, kā arī visas ekonomiskās izdevumu un ieguvumu analīzes ir atrodamas pretēji FM paustajam, ka viņiem ir neskaidrība par projekta ekonomisko lietderību.

Ašeradens iebilda, ka projekta ieņēmumi patlaban tiek lēsti 30 miljonu eiro apmērā gadā. "Cik tas ir ekonomiski pamatoti, ja pārrobežu savienojuma 212 kilometru (km) garumā uzturēšanai būs nepieciešami ap 70 miljoniem eiro gadā, neieskaitot vēl operacionālās darbības un citas izmaksas," sacīja finanšu ministrs.

Ašeradens rezumēja, ka FM ir daudz iebildumu un jautājumu, kas patlaban ir jārisina.

Jau ziņots, ka SM ir sagatavojusi "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, kas paredz izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, kā arī izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām, savukārt pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas iecerēts savienot abas Rīgas starptautiskās stacijas esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.

LETA jau vēstīja, ka Finanšu ministrija (FM) ar vairāk nekā 20 iebildēm nav saskaņojusi SM piedāvājumu. FM norādīja, ka SM informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā šobrīd sniegta informācija par projekta potenciālās infrastruktūras izveidi un tās uzturēšanas sagaidāmajām izmaksām, vienlaikus netiek sniegta informācija, vai un kāds ir sagaidāmais pabeigtās infrastruktūras lietošanas ekonomiskais ieguvums un kas nodrošinās izveidotās infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldību.

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Latvijā

Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.

Svarīgākais