Auditorkompānija SIA "Ernst&Young Baltic", kas 2017. gadā veica "Rail Baltica" ieguvumu un ieņēmumu analīzi, tuvākajā laikā vērsīsies pie dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas saistībā ar kļūdām komisijas starpziņojumā, trešdien komisijas sēdē sacīja "Ernst&Young Baltic" partneris Nauris Kļava.
"Vēršu komisijas uzmanību, ka šonedēļ publicētajā starpziņojumā ir faktoloģiskas un juridiskas kļūdas attiecībā uz "Ernst&Young Baltic" lomu gan izmaksu veikšanā, gan uz potenciālajiem interešu konfliktiem," sacīja Kļava.
Viņš teica, ka tuvākajās dienās auditorkompānija nāks klajā ar rakstisku informāciju komisijai, lai skaidrotu šo situāciju un novērstu šīs kļūdas.
Kulbergs uz to atbildēja, ka liecības nesakrīt ar to, kas redzams dokumentos.
Iepriekš arī bijusī "Vienotības" premjere Laimdota Straujuma pauda, ka kategoriski nepiekrīt vairākiem starpziņojumā paustajiem secinājumiem.
Komisija starpziņojumā norādījusi, ka apšauba "Ernst & Young Baltic" 2017. gada izmaksu un ieguvumu analīzes atbilstību, pareizību un lietderību, kā arī komisija secinājusi, ka "Ernst & Young Baltic" kopējās projekta izmaksas Latvijas teritorijā gandrīz precīzi sakrīt ar pilnsabiedrības "RB Latvija" 2016. gada noslēguma ziņojumā norādīto, kas ļauj apšaubīt minētā pētījuma lietderību un unikalitāti, vismaz Latvijas griezumā.
Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) sēdē vēlējās uzzināt, kādēļ 2015. gada februārī valdība skatīja pieteikumu Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF1) finansējumam, kurā parādās "Rīgas cilpa" un nepieciešamais finansējums.
Kulbergs uzsvēra, ka tehniskās izpētes veicējs "RB Latvija", kurš vērtēja vairākus trases novietojumus Latvijā, tobrīd vēl nebija publicējis noslēguma ziņojumu, kas bija jāizvērtē Satiksmes ministrijas (SM) "Rail Baltica" tehniskās izpētes Nacionālās vadības grupai.
Bijušais SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvis Kaspars Vingris norādīja, ka finansējuma aplēses nāca no nacionālās izpētes rezultātiem, ko gatavoja "RB Latvija", bet galvenokārt no Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom" izpētēm. "Šie dati pēc tam tika nodoti "RB Rail", algojot ārpakalpojuma konsultantu, lai gatavotu šo CEF pieteikumu," norādīja Vingris.
Bijušais SM Dzelzceļa departamenta direktora vietnieks Māris Riekstiņš papildināja, ka finansējuma aplēses nāca no abām pusēm, kā arī tie bija indikatīvi rādītāji. "Mēs zinājām, kāda ir pieejamā CEF1 aploksne, un bija jāiekļaujas šajā ietvarā. Vienmēr ir iespējams variēt ar projekta apmēru, piemēram, vairāk vai mazāk trokšņu sienām un citiem variantiem," piebilda Riekstiņš.
Kulbergs rezumēja, ka CEF pieteikumos piesakās uz konkrētām aktivitātēm vai porcijām un šie pieteikumi nenosaka kopējo projekta summu.
Tāpat komisija vēlējās noskaidrot, kādēļ Nacionālās vadības grupa, izvērtējot vairākus trases novietojumus, ieteica vienu no dārgākajiem variantiem, iekļaujot Rīgas loku.
Bijušais Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune norādīja, ka bija svarīgi izveidot caurbraucošas stacijas un satiksmi, kā arī Rīgu bija svarīgi iekļaut no ekonomiskā viedokļa un piedāvāt Latvijas interesēm atbilstošāko scenāriju.
Bijušais SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš uzsvēra, ka tolaik diskusijas par trases novietojumu bija gan ar Eiropas Komisiju, gan prezidentu, gan premjeru un citiem. "Projekta realizācija bija jāsāk pa soļiem, arī aprakstot pieteikumus, lai gan kopējais projekta tvērums nebija definēts. Vienlaikus arī notika šīs izmaksu analīzes," sacīja Ozoliņš.
Kulbergs norādīja, ka tas nozīmē, ka Nacionālās vadības grupa gāja uz "pilnu banku", iesakot risinājumu, kur ir iekļauta arī Rīgas lidosta. Savukārt Ozoliņš tam nepiekrita, norādot, ka "pilna banka" būtu, ja tur arī būtu iekļautas ostas. "Nebija labāka risinājuma tajā laikā, kas būtu atbilstošākais un labākais Latvijas interesēm," norādīja Ozoliņš.
Kļava papildināja, ka diskusijas par trases variantiem bija "asas" un bija vairāki pamatojumi, kāpēc tas bija labākais variants, tostarp bija prioritizēts šis lidostas savienojums. Rīgas lidostas valdes loceklis Artūrs Saveļjevs apliecināja, ka lidostai ir svarīgs šis "Rail Baltica" savienojums gan tolaik, gan patlaban, kā arī to paredz lidostas attīstības plāni.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka kopumā komisijas starpziņojumā ir apkopoti 13 secinājumi, savukārt priekšlikumus projekta turpmākajai attīstībai komisija plāno sniegt gala ziņojumā.
Saeima šogad 13. jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.