FM ar daudzām iebildēm nav saskaņojusi SM piedāvāto "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju

© Dmitrijs Suļžics/MN

Finanšu ministrija (FM) ar vairāk nekā 20 iebildēm nav saskaņojusi Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

FM norāda, ka SM informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta (MK) sēdes protokollēmuma projektā šobrīd sniegta informācija par projekta potenciālās infrastruktūras izveidi un tās uzturēšanas sagaidāmajām izmaksām, vienlaikus netiek sniegta informācija, vai un kāds ir sagaidāmais pabeigtās infrastruktūras lietošanas ekonomiskais ieguvums un kas nodrošinās izveidotās infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldību.

Tāpat FM lūdz attiecībā uz "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas izmaksām informatīvajam ziņojumam pievienot detalizētu tabulu gadu izteiksmē, kas skaidro, kādas izmaksu pozīcijas un to apmērus ietver katra "Rail Baltica" projekta prioritārā aktivitāte, kā arī katrai pozīcijai norādīt pretī pieejamo finansējumu un tā apmēru, kā arī nepieciešamo finansējumu un priekšlikumu tā nodrošināšanai.

FM vērš uzmanību, ka šobrīd informatīvajā ziņojumā pamattrases izmaksas norādītas 4,549 miljardu eiro apmērā un reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu un kustības vadības centru un sānceļu izmaksas norādītas 133 miljonu eiro apmērā, bet MK 2024.gada 11.jūnija sēdē izskatītā informatīvā ziņojuma norādītās pamattrases izmaksas bija 4,302 miljardi eiro un reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu un satiksmes vadības centra izmaksas bija 83 miljoni eiro, kas arī bija minēts bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un 2023.gada cenās, un bija mazākā apmērā nekā tagad tiek norādīts. FM lūdz sniegt skaidrojumu par minēto.

Vienlaikus attiecībā uz finansējuma nodrošināšanu, kad kā resurss tiek minēts valsts budžeta līdzfinansējums, kas ietekmē aktivitāšu fiskālo slodzi uz budžetu, FM lūdz norādīt esošo un sagaidāmo Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma likmi, kā arī norādīt sagaidāmās PVN izmaksas, kuras arī projekta ietvaros tiek segtas no valsts budžeta finansējuma, ņemot vērā, ka tās nav attiecināmās izmaksas EISI finansēto projekta aktivitāšu ietvaros.

Tāpat FM norāda, ka informatīvā ziņojuma kopsavilkuma sadaļā teikts, ka pamattrases būvdarbiem šobrīd jau nodrošināts aptuveni 500 miljonu eiro finansējums 40 kilometru posmam dienvidu iecirkņos. FM lūdz precīzi norādīt, kāda finansējuma ietvaros tas ir nodrošināts.

FM vērš uzmanību, ka SM informatīvajā ziņojumā norādīts, ka līdz šim projektam Latvijā ir izdevies piesaistīt finansējumu 1,426 miljardu eiro apmērā, iekļaujot valsts budžeta līdzfinansējumu, tostarp no CEF1-CEF10 finansēšanas līgumiem 1,313 miljardu eiro apmērā un no militārās mobilitātes (MM) programmas 0,113 miljardu eiro apmērā.

FM lūdz informatīvajā ziņojumā skaidri norādīt, vai šī finansējuma apmērs ir attiecināms tikai uz "Rail Baltica" projekta Latvijas aktivitāšu attiecināmo izmaksu apmēru un ka tas attiecīgi neietver līdzšinēji apstiprināto valsts budžeta finansējumu PVN izmaksu segšanai, kā arī valsts budžeta līdzfinansējumu AS "RB Rail" aktivitāšu īstenošanai un tām saistošo PVN izmaksu segšanai, kā arī projekta netiešajām un neattiecināmajām izmaksām, par kurām MK ir pieņemts lēmums par to apstiprināšanu.

Papildus FM norāda, ka ministrijai nav iespējas pārliecināties par minētā finansējuma apmēra korektumu, jo SM nav iesniegusi ziņojumu par militārās mobilitātes trešā projektu uzsaukuma precizētajām izmaksām pēc finansēšanas līguma noslēgšanas, kas tai ir jāsniedz.

Tāpat FM iebilst pret to, ka SM informatīvajā ziņojumā norādīts, ka finansējuma plānošanā, nodrošināšanā un projekta finanšu plūsmu salāgošanā ar valsts budžeta procesiem kritiski svarīga loma ir FM. Ministrijā uzsver, ka FM loma kā vadošai valsts pārvaldes iestādei finanšu nozarē nenozīmē uzņemties vadošo lomu risinājumu meklēšanā nozaru ministriju pārraugāmo projektu finansēšanai, attiecīgi satiksmes nozares projekta īstenošana un tai nepieciešamo resursu nodrošināšanai ir SM atbildības jautājums, ko tā var risināt sadarbībā ar FM, lai saņemtu atbalstu.

Ņemot vērā minēto, FM lūdz precizēt informatīvajā ziņojumā norādīto informāciju, tostarp svītrot atsauci uz FM nolikumu, jo tajā nav paredzēts uzdevums nodrošināt finansējumu citu nozares ministriju pārraudzībā esošu projektu īstenošanai.

FM arī norāda, ka nav skaidri saprotams, kā tiks finansēta "Rail Baltica" projekta pamattrases būvniecība, lai nodrošinātu savienojumu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai, kas ir pirmā prioritāte attiecībā uz projekta īstenošanu. Attiecīgi FM uzskata, ka situācijā ar ierobežotiem finanšu resursiem un neskaidrām tā piesaistes iespējām nav atbalstāms, ka projekta pirmās kārtas tvērumā tiek iekļauta 1435 milimetru dzelzceļa līnijas izveide vienas starptautiskās stacijas savienošanai (posmā Misa - pasažieru stacija "Starptautiskā lidosta "Rīga"" vai Upeslejas - dzelzceļa stacija "Rīgas Centrālā stacija"), it īpaši, ja MK ir pieņēmis lēmumu par atbalstu pasākumam, kas paredz integrēt Rīgas lidostas dzelzceļa staciju esošajā dzelzceļa tīklā.

FM piedāvā noteikt, ka "Rail Baltica" pirmā kārta tiek īstenota ar ES fondu finanšu resursiem un valsts budžeta finanšu resursiem normatīvos noteiktā līdzfinansējuma apmērā. Ja neparedzētu apstākļu iestāšanās gadījumā ir uzņemtas saistības apmērā, kas pārsniedz pieejamos finanšu resursus, SM būtu jāsagatavo attiecīgu informatīvo ziņojumu un priekšlikumus par saistību finansēšanas avotu, kas saskaņojami ar FM.

Tāpat FM rosina SM īstenot pasākumus privātā investora piesaistei "Rail Baltica" pārrobežu savienojuma finansēšanai.

SM informatīvo ziņojumu nav saskaņojusi arī biedrība "Rīgas metropole". Biedrība vēlas, lai prioritāri tiktu attīstīts posms Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija.

"Rīgas metropole" norāda, ka SM ziņojums nesniedz konkrētu informāciju par "Rail Baltica" plānotajām aktivitātēm, ja izpētes rezultātā tiek izvēlēts realizēt posmu Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija, jo nav skaidrs konkrēts laika grafiks, kad šis projekts tiktu realizēts un kāds būtu tā tvērums, piemēram, vai tiktu iekļauti arī pašvaldības tehniskajos noteikumos ietvertie gājēju, velo un transporta šķērsojumi.

Tāpat biedrība uzskata, ka SM ziņojuma ietvaros ir neskaidrības par finansējuma pieejamību un projekta realizācijas laiku tieši tam posmam, kas ir saistīts ar Rīgas Centrālās stacijas ziemeļu daļas pabeigšanu un visa posma Rīgas lidosta-Rīgas Centrālā stacija izbūvi.

Latvijā

Lai no nākamā gada pensijas indeksējamo daļas apmēru varētu paaugstināt līdz 100 procentiem no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, Saeima trešdien, 4.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus valsts pensiju likumā. Grozījumi saistīti ar 2025.gada valsts budžetu.

Svarīgākais