Būvniecības apmēri šogad sarūk

© Dmitrijs Suļžics / F64

Latvijā būvniecības produkcijas apmēri šogad deviņos mēnešos salīdzināmās cenās, pēc kalendāri koriģētiem datiem, samazinājās par 3,6% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu un faktiskajās cenās bija 2,182 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp ēku būvniecībā 2024.gada deviņos mēnešos apmēri ir samazinājušies par 18%, kamēr specializētajos būvdarbos bijis kāpums par 1,4%, bet inženierbūvniecībā bijis pieaugums par 8,6%.

2024.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada trešo ceturksni, būvniecības produkcijas apmēri, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,9%. Būvniecības apmēri ēku būvniecībā saruka par 19,3%, specializētajos būvdarbos - par 2,7%, bet inženierbūvniecībā - par 0,4%.

Inženierbūvniecības apmēru samazinājumu noteica ceļu un dzelzceļu būvniecības apmēru kritums par 4,4% un apmēru kritums pārējā inženierbūvniecībā (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) par 44,1%. Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā (elektroapgāde un ūdensapgāde) bija kāpums par 14,6%.

Būvniecības apmēri samazinājās tādās specializēto būvdarbu jomās kā elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības - par 8,7% un būvdarbu pabeigšanas darbi - par 2%. Pārējās jomās bija kāpums, tostarp ēku nojaukšanā un būvlaukumu sagatavošanā - par 20,6% un citos specializētos būvdarbos (jumtu segumu klāšana un citur neklasificēti darbi) - par 5,9%.

2024.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada otro ceturksni, būvniecības produkcijas apmēri, pēc sezonāli koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,8%. Tostarp ēku būvniecībā bija kritums par 6,6%, inženierbūvniecībā - par 8,1%, bet specializētajos būvdarbos - par 8,2%.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais