SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) tuvākajā laikā plāno izsludināt jaunu iepirkumu par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" reģionālo mobilitātes punktu projektēšanu, intervijā aģentūrai LETA sacīja EDzL valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
"Mēs šobrīd sludināsim jaunu iepirkumu, lai maksimāli ātri varētu noslēgt jaunu līgumu. Iepriekšējā uzņēmuma vadība nolēma izbeigt līgumattiecības, jo viens no pilnsabiedrības apakšuzņēmējiem gāja uz maksātnespēju," sacīja Diļevs.
Viņš arī norādīja, ka darbi tika sākti un tika izdarīts daudz vairāk, nekā sākotnēji šķita.
Diļevs pieļāva, ka darbus varētu pabeigt līdz nākamā gada beigām.
"Būtiski ir arī saņemtie ministrijas akcepti, kādas stacijas mēs iekļaujam pirmajā kārtā. Skaidrs, ka tas ir jāizdara, lai mēs nezaudētu Eiropas Komisijas (EK) piešķirto naudu, bet ir arī zināmi darbi, ko šajā stadijā salāgot ar pamattrases risinājumiem - kabeļkanalizācija, šķērsojumi, kas jābūvē kopā ar uzbērumu. Nevar uzbūvēt uzbērumu un tad to atkal rakt augšā. Tāpēc mums ir svarīgi saprast, kādas stacijas būs pirmās kārtas tvērumā," piebilda Diļevs.
Viņš informēja, ka Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātajā "Rail Baltica" pirmās kārtas scenārijā Latvijā plānotas vismaz četras reģionālās stacijas - Salacgrīva, Skulte, Salaspils un Bauska -, jo šajās stacijās, izņemot Salaspili, ir platformas. "Platformas iekāpšanai ir no abām pusēm sliežu ceļam, un ir tehniskie elementi, kas obligāti jāizbūvē pirmajā kārtā," piebilda Diļevs.
LETA jau vēstīja, ka "Rail Baltica" reģionālo mobilitātes punktu būvprojektēšanu pēc atklāta starptautiska konkursa 2022. gada novembrī uzticēja personu apvienībai "Rere Ineco", kuru veido SIA "Apex Building" (iepriekš "Rere vide") un Spānijas uzņēmums "Ineco", par 3,6 miljoniem eiro.
Tomēr šogad aprīlī EDzL lauza līgumu ar "Rere Ineco". Līguma laušana bija saistīta ar "Apex Building" maksātnespēju un otra nevēlēšanos pārņemt saistības.
EDzL iepriekš informēja, ka līdz aprīlim bija izstrādāti 17 "Rail Baltica" reģionālo mobilitātes punktu būvprojekti minimālajā sastāvā, saņemtas būvatļaujas un tehniskie noteikumi no iesaistītajām pusēm, tostarp 11 stacijām bija sākti darbi nepieciešamajām inženierizpētēm un pilnvērtīga būvprojekta izstrādei.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai, "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.