Latvijai nepieciešami 400 - 500 miljoni eiro, lai sasniegtu veselības aprūpi kā citās valstīs
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai jāizstrādā vīzija nākamo piecu gadu griezumā, jo līdz ar dzīves ilguma palielināšanos būtiski pieaugs arī medicīnisko pakalpojumu saņēmēju skaits, piektdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Rīgas Stradiņa universitātes rīkotajā konferencē "Nākotnes veselības ekonomika: efektivitāte un ilgtspēja" sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Viņa ieskatā, svarīgākais ir pievērsties Latvijas cilvēkam, proti, tam, kādus veselības aprūpes pakalpojumus un cik ātri un kvalitatīvi iespējams saņemt tagad un arī pēc pieciem gadiem.
Būtu jāstrādā pie slimnīcu tīkla efektivizācijas, kā arī jācentralizē ļoti dārgi un kvalitatīvi slimnīcu pakalpojumi, lai tos varētu saņemt ne tikai vadošajās slimnīcās Rīgā, bet arī reģionos.
Vienlaikus ministrs pauda, ka vidēji būtu nepieciešami vismaz papildu 400 līdz 500 miljoni eiro, lai sasniegtu citu valstu, piemēram, Igaunijas veselības aprūpes līmeni.
Šī mērķa sasniegšanai būtiski ir cilvēkresursi - mediķu nodrošinājums, tostarp vesels personāls, jo "pašlaik kolēģi tik daudz strādā, ka nereti paši kļūst par pacientiem", viņš pauda. Arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZ) uzsvēra ka viens no galvenajiem šķēršļiem veselības aprūpes pieejamībā ir speciālistu trūkums.
Lai gan kopumā Mieriņa veselības aprūpes dinamiku vērtēja kā pozitīvu, daudzas veselības vajadzības sabiedrībai vēl joprojām paliekot neatbildētas.
"Jautājums ir, vai gribam virzīties uz privāto veselības aprūpi? Visticamāk, nē. Veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana un atsevišķu jomu uzlabošana ir visu kopējs darbs", apgalvoja Mieriņa.
Viņas ieskatā, vairāk būtu jāpievēršas tādām veselības aprūpes jomām kā preventīvajai medicīnai, agrīnai diagnostikai un atbilstošai rehabilitācijai. Mieriņa sacīja, ka veselīgs dzīvesveids nozīmē arī sadarbību ar pašvaldībām - tieši sadarbībā ar tām jāmeklē efektīvs resursu pielietojums.
"Veselības aprūpes stratēģiskais tvērums ir jāpaplašina, to skatot ne tikai medicīniski, bet arī no ekonomikas, veselības aprūpes, pašvaldību, veselīga dzīvesveida un izglītības perspektīvas", viņa atzina.
Savukārt Abu Meri ieskatā, inovatīvu veselības aprūpes ideju ziņā Latvijā nav slikta situācija. Ir daudzi cilvēki, kas valstī izstrādā digitalizācijas pilotprojektus, kas atzinīgi vērtēti starptautiskā līmenī. Vienlaikus arī netrūkst cilvēku, kas strādā ar mākslīgā intelekta resursiem un inovācijām.
Tieši medicīnas digitalizācija ļaus efektīvāk sekot līdzi pakalpojumu pieejamībai un kvalitātei, saprotot arī to, kādi pakalpojumi visvairāk nepieciešami, tostarp to, kādu pakalpojumu nodrošināšanu nepieciešams uzlabot, uzsvēra ministrs. Arī Mieriņa bija vienisprātis un akcentēja, ka "ar medicīnu var arī pelnīt" - līdz šim vairāki starptautiskie partneri vizītēs apmeklē Latvijas slimnīcas, novērtējot un mācoties no valsts labākajiem speciālistiem. Tamdēļ svarīgi turpināt ieviest jaunas tehnoloģijas - "medicīnai būtu jāiet "sazobē" ar zinātni, inovācijām un izglītību", viņa apgalvoja.
Līdztekus veselības ministrs atzīmēja, ka par maz tiek runāts par to, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā kopumā ir laba - biežāk tiek runāts par negatīvajām lietām.
"Pievēršamies medikamentu trūkumam un pārdzīvojam, ka nevaram laikus atsevišķus medikamentus iekļaut individuālo medikamentu sarakstā. Bet jāatceras, ka mums ir laba medicīna, jo, pateicoties pakalpojumu līmenim, slimnieki Latvijā saņem kvalitatīvu veselības aprūpi", uzskata Abu Meri.