Rīgas līča dzelmē atrasts sena kuģa vraks uz kura atrodas īpaša krava
Baltijas jūras Rīgas līča dzelmē atrasts sena kuģa vraks un tā krava, informē biedrības "Bolderājas grupa" valdes locekle Sandra Jakušonoka.
Zemūdens niršanas instruktoram Jurijam Šendeļevam ir izdevies Rīgas līča dzelmē ieraudzīt līdz šim neapzinātu atradumu - sena kuģa vraku ar mortīru bumbu kravu. Šendeļevs vraku ir fotofiksējis, un tā aizsardzības un turpmākas zinātniskas izpētes nolūkos ir gatavs sadarboties ar atbildīgajām valsts iestādēm, sniedzot informāciju un dokumentāciju par vairāk nekā desmit apzinātiem un fiksētiem vrakiem Daugavas grīvas tuvumā, taču par jaunatklāto potenciālo kultūras pieminekļa drošību un nākotni jālemj Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei (NKMP).
NKMP pārstāve Linda Zonne-Zumberga informē, ka Rīgas līcī atrastais kuģa vraks virzīts iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. 29.oktobrī pārvalde noteikusi jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu kuģa vrakam Rīgas līcī pie Daugavgrīvas. NKMP uzsver - īpaši izceļams, ka uz vraka saglabājusies mortīru šāviņu krava, kas ir lielākais zināmais šāda veida atradums Latvijas arheoloģiskajā materiālā.
Jakušonoka norāda, ka atradums ir liecība par karadarbību 17., 18.gadsimtā. Tas secināms no kuģa un kravas stāvokļa, kā arī turpat atrastajiem holandiešu ķieģeļiem jeb klinkeriem, kurus tolaik izmantoja kuģu balasta nodrošināšanai.
Kuģa garums bijis nedaudz vairāk par 14 metriem, savukārt mortīru bumbu diametrs 300, 330 milimetri. Mortīras ir platā leņķī uz augšu vērsts šaujamierocis, kas lietots cietokšņu aplenkumos, lai pāršautu pāri fortifikācijas būvju vaļņiem.
Ņemot vērā, ka atrašanas vieta ir tuvu Daugavgrīvas cietoksnim, Jakušonokas ieskatā, šī varētu būt vēl viena liecība jūras cietokšņa vēsturē. Atradums saistāms ar dažādu Eiropas tautu likteņiem, tā izpēte var sniegt atbildes uz neatbildētiem vēstures jautājumiem.
Kopš 2005.gada vētras, kad Daugavgrīvā vēja nopūstas kāpas vietā tika atrasta sešus metrus gara kuģa stūres lāpsta, izskalotie priekšmeti tiek fiksēti, daži no tiem ar NKMP ziņu žūst Daugavgrīvas cietokšņa kazemātos.
Biedrība "Baltijas ronis, ūdenslīdēju klubs", biedrība "Bolderājas grupa" un apkaimes iedzīvotāji cer, ka nākotnē izdosies izveidot Jūras muzeju cietoksnī. Viņi iesaistās, sadarbojas savstarpēji un ar kultūras mantojuma aizsardzības ekspertiem, uzrauga, ved, velk, eksponē priekšmetus, cerot uz pašu kopienas iniciētu un nākotnē valsts atbalstītu Jūras muzeju Daugavgrīvas cietoksnī.
Paredzēts, ka ceturtdien, 31.oktobrī, valsts sekretāru sanāksmē tiks skatīts jautājums par Daugavgrīvas cietokšņa turpmāko likteni, to plānots nodot VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdījumā.