"Rail Baltica" sāga: Lielākoties ministri vainu noveļ uz dažādām darba grupām un ekspertiem

Starp padomdevējiem, kas konsultē Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Rail Baltica” jautājumiem vadītāju Andri Kulbergu (AS), ir arī cilvēki, kuri paši dažādos veidos ir vai bijuši saistīti ar “Rail Baltica” projektu.

Ideja par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi nāca no Saeimas Apvienotā saraksta frakcijas. Tās deputāts Andris Kulbergs ievēlēts komisijas vadībā. Komisijā ir pa vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas.

Jau vienā no pirmajām pirmajās komisijas sēdēs Kulbergs sacīja: “Es ar savu komandu sagatavošu dokumentus, ko nodot pārējiem komisijas locekļiem, lai tālāk var citi strādāt.” Tādēļ raidījums “de facto” uzdeva jautājumus, kas ir šī komanda.

Kulbergs norāda, ka Saeima komisijas darbam atvēlējusi pārāk maz naudas, tādēļ nevarot atļauties tik daudz, kā viņaprāt vajadzētu, un komanda ir kompakta. Tajā ir šim darbam nolīgtais komisijas konsultants Krišs Lipšāns, kurš līdz ar Kulbergu ir arī Auto Asociācijas vadībā, kā arī deputāta palīdze Solvita Zvidriņa, kura ilgus gadus ieņēmusi dažādus augstus amatus valsts pārvaldē.

Padomus devis arī Apvienotā Saraksta Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna palīgs Mareks Gruškevics. Viņa sieva Kitija Gruškevica pēdējos gandrīz trīs gadus ir “Rail Baltica” projekta ieviesēja “RB Rail” vadībā, šobrīd uzņēmuma valdē viņa ir vienīgā no Latvijas. Bet pirms darba “RB Rail” viņa pati bija Smiltēna padomniece - laikā, kad viņš ieņēma Rīgas vicemēra amatu.

“Es to nezināju, tādu faktu. Bet man vienalga, ja Kitija Gruškevica ir veikusi kādas nepareizas darbības, mēs to vērtēsim, viņu aicināsim un, ja viņai būs jāatbild, tad viņa arī atbildēs,” raidījumam “de facto” atbild Kulbergs.

Kitija Gruškevica par šo faktu nevēlējās runāt, norādot, ka “droši vien tad jāintervē konkrētā persona.” Mājās par izmeklēšanas komisijas jautājumiem ar vīru nerunājot.

Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna (AS) palīgs Mareks Gruškevics “de facto” sacīja: “Līdzīgi kā arī citi palīgi es strādāju koleģiāli ar visu frakciju. Un šobrīd Apvienotā saraksta frakcijā PIK [parlamentārā izmeklēšanas komisija] ir viena no prioritātēm, un katram palīgam ir savas stiprās puses vai kompetences, kurās viņš var dot savu artavu PIK komisijas darbībai, un attiecīgi mēs, palīgi, viens otru papildinām. (..) Es jau neņemu darbu komisijā un komisija strādā pilnīgi neatkarīgi.”

Gruškevica līdz šim uz komisijas sēdi aicināta vienreiz. Uz to viņa ieradās kopā ar vēl piecām citām “RB Rail” vadošām amatpersonām. Šajā sēdē gan negāja tik augstos toņos, kā iepriekš bija pieredzēts šīs komisijas sēdēs. Uz jautājumiem lielākoties atbildēja Gruškevicas kolēģi.

Vaicāts, kāpēc šai reizē sēde noritēja samērā mierīgi, ja reiz “RB Rail” ir tik plaša atbildība par projektā notiekošo, komisijas vadītājs Kulbergs atbild: “Tā problēma ir, ka daudz grūtāk ir, ja atnāk tik daudzi - atnāca “RB Rail”, “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministrija. Un ir ļoti grūti tajā atlikušajā laikā veltīt stingri, ieiet dziļi iekšā. Es labprāt būtu vēlējies ilgāku laiku, bet vienkārši fiziski nebija iespējams, jo “RB Rail” man bija ļoti daudz jautājumu, ko jautāt.”

Padomus komisijas priekšsēdētājam sniedzis arī advokāts Artis Stucka. Viņu pie sarežģītiem juridiskiem jautājumiem, tostarp - saistībā ar “airBaltic” un “Rail Baltica” pieaicinājis Apvienotais saraksts. To apliecināja Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars. Tavars pats bija agrākā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) parlamentārais sekretārs, bet Stucka tad bija Auguļa padomnieks. Augulis bija satiksmes ministrs no 2016. līdz 2019. gadam - laikā, kad tika pieņemti svarīgi lēmumi “Rail Baltica” attīstīšanai.

Saeima 13. jūnijā pieņēma lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu. Šajā lēmumā ir uzskaitīti 13 jautājumi, uz kuriem komisijai būtu jāatrod atbildes pusgada laikā. No tiem trīs saistīti ar projekta pagātni - līdz šim pieņemtiem lēmumiem un atbildīgajiem par tiem. Pārējie desmit jautājumi ir par “Rail Baltica” attīstības scenārijiem un izmaksām.

“Galvenais ir tas, kas ir sadārdzinājis, kādas ir galvenās kļūdas bijušas un kā šīs kļūdas novērst. Mums komisijai nav dots deleģējums, kur atrast finansējumu. Tas ir tas, ko valdība, Saeima ir deleģējusi valdību atrast risinājumu priekš finansēm,” tā raidījuma “de facto” par komisijas darbu augusta beigās teica Andris Kulbergs.

Lai arī no komisijai dotā laika - sešiem mēnešiem - četri jau aiz muguras, līdz šim visai plašā amplitūdā iets cauri tikai pagātnē pieņemtiem vai nepieņemtiem lēmumiem. Uz sēdēm pabijuši satiksmes ministri un valsts sekretāri, Finanšu ministrijas ierēdņi un citi. Sēdes ievilkušās pat četru stundu garumā. Un komisijā notiekošais klaji parāda gan to, ka valdījusi pārliecība, ka Eiropas Komisija nofinansēs visas iegribas, gan arī nevēlēšanās uzņemties atbildību par padarīto vai nepadarīto. Lielākoties ministri vainu noveļ uz dažādām darba grupām un ekspertiem, kuri ieteikuši to vai citu variantu.

Bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs (2012.-2019.) Kaspars Ozoliņš raidījumam “de facto” sacīja: “Nevaru komentēt par šiem te pārlieku lielajiem, kā jūs teicāt, objektu papildinājumiem, kas ir sadārdzinājies, tas jāvērtē ekspertiem. Bet protams, ka ir jāskatās, ka Eiropa, protams, primāri ir pateikusi, ka viņi šādu projektu finansēs. Skaidrs, ka kaut kādi kaut kāda daļa ir paļāvusies uz to, ka nu jau Eiropa finansēs kaut ko tādu, varam arī šeit likt un taisīt.”

Iztaujāšanas laikā komisijā bijušais satiksmes ministrs (2013.-2015.) Anrijs Matīss sacīja “Es kā ministrs virzīju darba grupas piedāvāto risinājumu. Es kā ministrs nepalielināju nevienu izmaksu, nevienu centu šajā jautājumā. (..) darba grupa izvēlējās!”

Karsti strīdi bija arī starp komisijas vadītāju un bijušo satiksmes ministru Uldi Auguli, mēģinot atšķetināt, kurš pieņēmis lēmumus par trases izvietojumu - konsultanti, ministrs vai valdība.
Kāpēc trauksmi necēla arī nākamais ministrs Tālis Linkaits, kura laikā (2019.-2022.) situācija jau tiktāl bija samezglojusies, ka bija skaidrs, ka pietrūks gan naudas, gan laika? Uz “de facto” norādi, ka viņa pienākums bija celt trauksmi, Linkaits atbild: “Tas ir jūsu viedoklis, ka kaut kas iet šķērsām. Es uzskatu, ka projekts gāja savu gaitu, loģisko gaitu, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā. Projektēšanas standarti, tehniskās prasības gāja savu gaitu, un tāpēc arī es neatbalstu visu šo, nu kā lai saka, cepienu, latviski, par to, ka projekts būtu kaut kā nepamatoti sadārdzinājies.”

Viens dokuments seko nākamajam, jautājumu uzdošanā dominē komisijas priekšsēdētājs. Pārējie deputāti iesaistās mazāk. “Mums ir liela dokumentu aprite, komisijas vadītājs ir aktīvs, bet es domāju, ka strādājam koleģiāli, es pats esmu rosinājis pārbaudīt finanšu caurspīdību - jā, vēstule iet ar Kulberga parakstu, bet tā bija mana iniciatīva pieprasīt visus atalgojuma līmeņus,” saka viens no komisijas deputātiem Artūrs Butāns (NA).

Informāciju, kas saistīta ar sēdes norisi, tostarp prezentācijas, citi deputāti ne reti saņēmuši sēdes laikā, pat nepagūstot tai sagatavoties, apliecina komisijā strādājošā deputāte Skaidrīte Ābrama (P): “Jāsaka, ļoti novēloti arī saņemam šo informāciju vai prezentācijas, arī to, kas nāks uz komisijas sēdēm. Mēs esam par to runājuši, ka vajadzētu savlaicīgāk. Ir uzlabojusies, ir it kā koleģiālāka sadarbība. Sākumā tā likās, ka tiešām, ko tur īsti darīt piesēdētājam un blakussēdētājam. Bet es domāju, ka tas īstais darbs parādīsies tajā brīdī, kad mēs skatīsim starpziņojumu.”

Kulbergs stāsta par to, cik daudz darba pats ieguldījis, pētot dokumentus. Starpziņojumā paredzēts apkopt līdz šim iegūtos faktus. Komisijas vadītājs Kulbergs to sola uz nākamo nedēļu: “Mēs jau tagad esam uz vismaz divām A4 lapām identificējuši skaidrus likuma grozījumus, skaidrus rīkojumus un norādes, kas būtu jāmaina. Un arī tiesiskuma jautājums, kas šinī projektā iztrūkst - mēs redzam šo faktoru arī kā risku. Mums ir vēl uzskaitīti riski. Mēs esam identificējuši uz priekšu, kas ir tagad nepieņemtie lēmumi, nozīmēs… Ja šodien mēs nesamaksāsim tos pāris miljonus, tas nākotnē pēc gada diviem var izrādīties simti miljonu. Tos riskus ir jāizvērtē.”

“Gribētos cerēt, ka SM un tās darbi, virzot tālāk šo te projektu, ka tas būs kā papildu rupors. Mēs neesam prokuratūra, ka mēs varētu kādu saukt pie atbildības vai tamlīdzīgi, bet tiešām papildu akcentēt šī projekta nozīmīgumu,” saka komisijas deputāts Atis Labucis (JV).

Pēc vairākkārtējas plānu maiņas septembra beigas bija noliktas kā termiņš, kad Satiksmes ministrijai jābūt sagatavotiem konkrētiem priekšlikumiem tālākai “Rail Baltica” projekta attīstībai. Tai skaitā - par pirmā posma trases izvietojumu, finansējumu un nepieciešamajām likumu izmaiņām. Taču šo dokumentu aizvien vēl nav.