Eiropas Cilvēktiesību tiesa pērn Latvijai nosūtījusi 19 lietas
Pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) Latvijai apsvērumu sniegšanai kopumā nosūtīja 19 lietas, kas ir par divām lietām vairāk nekā 2022.gadā, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2023.gadā, kas pieejams Tiesību aktu portālā.
ĀM norāda, ka vienlaikus ECT pasludināto nolēmumu skaits 2023.gadā, ja salīdzina ar 2022.gadu, nedaudz samazinājās, ECT pasludinot desmit nolēmumus lietās, kurās valsts-atbildētāja bija Latvija. No šiem nolēmumiem septiņos gadījumos ECT ar lēmumu noraidīja iesniedzēju sūdzības kā nepieņemamas izskatīšanai pēc būtības.
Tāpat 2023.gadā ECT pasludināja trīs spriedumus, no kuriem vienā spriedumā konstatēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumu saistībā ar saskarsmes tiesību īstenošanas kārtību, piešķirot iesniedzējam taisnīgu atlīdzību 11 060 eiro apmērā, kas ir aptuveni 2,5% no summas, ko iesniedzēji 2023.gadā izskatītajās lietās bija lūguši piešķirt
Vēl divos spriedumos saistībā ar 2018.gada izglītības reformas posmu, palielinot latviešu valodas kā mācību valodas proporciju visos izglītības līmeņos, ECT daļēji noraidīja iesniedzēju sūdzības, bet pārējā daļā konstatēja, ka konvencijas vai tās protokolu pārkāpums nav noticis. Kopumā ar 2023.gadā pasludinātajiem nolēmumiem ECT atrisināja 16 lietas.
ĀM klāsta, ka līdzīgi kā 2022.gadā arī pērn ievērojams pārstāvja darba apjoms veltīts Latvijas interešu pārstāvībai ANO. 2023.gada martā pārstāvis iesniedza papildu informāciju par ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas 2021.gada noslēguma secinājumu par Latvijas iepriekšējo ziņojumu ieviešanu Latvijā.
Pērn turpināts darbs arī pie Latvijas kārtējiem ziņojumiem par ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ieviešanu Latvijā, ANO Konvencijas par bērna tiesībām ieviešanu Latvijā un ANO Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu ieviešanu Latvijā.
Tāpat 2023.gada nogalē uzsākts darbs pie Latvijas kārtējā ziņojuma par ANO Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu ieviešanu Latvijā. Ām klāsta, ka līdztekus 2023.gadā saglabājās ievērojams darba apjoms saistībā ar komitejā izskatāmām sūdzībām par pakta iespējamiem pārkāpumiem Latvijā.
ĀM to skaidro ar faktu, ka, lai gan 2023.gadā komiteja lūdza Latvijas apsvērumus vienā lietā, joprojām apjomīgu noslodzi radīja 2022.gadā saņemtās lietas, kurās skarti sevišķi sarežģīti jautājumi par pakta interpretāciju un piemērošanu, kurās ir vairāki desmiti sūdzību iesniedzēju un kurās komiteja bija lūgusi Latviju īstenot pagaidu aizsardzības pasākumus. 2023.gadā komiteja publicēja vienu viedokli lietā, kurā Latvija bija valsts-atbildētāja, secinot, ka nav pārkāptas iesniedzēja paktā garantētās tiesības. 2023.gada nogalē komitejā izskatīšanā bija kopumā 12 lietas, kurās iesniedzēji sūdzējās par vienu vai vairākiem paktā garantēto tiesību iespējamiem pārkāpumiem Latvijā.
ĀM klāsta, ka 2023.gada 31.decembrī biroja lietvedībā bija 86 lietas, kurās abas puses ir lūgtas sniegt savus apsvērumus vai tos jau ir iesniegušas, bet ECT vēl nav pieņēmusi galīgo nolēmumu vai šis nolēmums vēl nav stājies spēkā. Gada laikā tiesvedībā esošo lietu skaits turpināja iepriekšējo tendenci un pieauga. 2023.gadā vienu lietu, kurā Latvija bija viena no atbildētājām, ECT izskatīja arī Lielās palātas sēdē.
ĀM atzīmē, ka biroja noslodzi papildina arī ECT arvien pilnveidotās darba metodes lietās, kurās ir vairākas valstis-atbildētājas vai valstis, kas iestājušās trešās puses statusā, jo ECT šādās lietās lūdz valdību pārstāvjus koordinēt savas pozīcijas. ĀM uzsver, ka šāda pieeja atslogo ECT, bet rada papildu slodzi valstīm, jo pozīciju koordinēšana starp vairākiem desmitiem dalībvalstu var skart delikātus jautājumus, kas dažādās jurisdikcijās tiek skatīti atšķirīgi.