Par draudiem noslepkavot piespriež reālu cietumsodu

Rīgas pilsētas tiesa par draudiem noslepkavot sievietes kādam iepriekš sodītam varmākam piespriedusi brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un pieciem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem.

Vīrietis apsūdzēts par to, ka viņš divām sievietēm izteica draudus viņas noslepkavot, un cietušajām bija pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, kā arī vīrietis pretojās varas pārstāvim, pildot tam uzliktos dienesta pienākumus, piedraudot un lietojot vardarbību.

Atbilstoši apsūdzībai vīrietis šī gada aprīļa beigās, atrodoties kāda nama pagalmā Rīgā, būdams alkohola ietekmē, savai kaimiņienei un bijušajai draudzenei draudēja, ka viņas nogalinās un sagriezīs gabalos.

Draudu laikā vīrietis vismaz divas reizes iesita savai bijušajai draudzenei. Apsūdzētais vīrietis turpināja draudēt noslepkavot cietušās arī pēc Valsts policijas ierašanās.

Turklāt pēc aizturēšanas vīrietis Valsts policijas telpās draudēja nogalināt arī pašus policistus, kā arī mēģināja iesist vienam no policistiem, kad viņu veda uz īslaicīgās aizturēšanas vietu.

Lai nodrošinātu, ka apsūdzētais vīrietis neizdara jaunus noziedzīgus nodarījumus, netraucē un neizvairās no izmeklēšanas, viņam pēc aizturēšanas tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Apsūdzētais vīrietis jau iepriekš divas reizes ir sodīts - vienu reizi par vardarbīgu apiešanos ar saviem audžubērniem un vienu reizi par uzbrukumu policijas darbiniekiem.

Pēc pērnajā gadā notikušā traģiskā notikuma Jēkabpilī, kad tika nogalināta 1983.gadā dzimusi sieviete, Saeima būtiski palielināja maksimālos sodus par draudiem nonāvēt, vajāšanu un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, proti, maksimālais brīvības atņemšanas sods par šiem noziegumiem tika palielināts no trīs mēnešiem uz trīs gadiem.

Tādējādi personām, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ir nodrošināta efektīvāka aizsardzība.

Prokuratūras ieskatā, pašreizējais tiesiskais regulējums ļauj daudz efektīvāk apturēt varmākas pirms vēl ir iestājušās traģiskas sekas. Minētie grozījumi paplašinājuši prokuroru iespējas lūgt tiesu noteikt bargākus brīvības atņemšanas sodus par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais