ĀM skaidro, kāpēc drona gadījumā netika pacelti gaisā NATO iznīcinātāji, bet puntu bara gadījumā - tika
7.septembrī notikušais Krievijas drona incidents ir licis pārvērtēt Latvijas un NATO procedūras un reaģēt uz jebkādiem iespējamiem apdraudējumiem Latvijas gaisa telpā, aģentūrai LETA pauda Aizsardzības ministrijā (AM).
Skaidrojot, kāpēc, rodoties bažām par objektu nesankcionētu ielidošanu Latvijas gaisa telpā, 17.septembrī tika pacelti NATO iznīcinātāji, bet 7.septembrī netika, AM skaidroja, ka tieši 7.septembra incidents licis pārvērtēt reaģēšanas procedūras un pārbaudīt jebkādas aizdomas par iespējamiem apdraudējumiem mūsu gaisa telpā, novēršot tos pēc iespējas īsākā laikā. Pēc konkrētā incidenta notikušas aktīvas konsultācijas gan valstu līmenī, gan ar NATO augstāko militāro vadību.
Kopumā gaisa telpas monitorēšana ir komplekss pasākumu kopums vairākos līmeņos. Viens no pasākumiem, lai pārliecinātos par lidojošo objektu, ir iesaistīt iznīcinātājus, kas spēj skaidri identificēt lidojošā objekta veidu un nepieciešamības gadījumā to iznīcināt, norāda AM.
17.septembrī iznīcinātāju piloti pēc teritorijas apsekošanas secināja, ka Latvijas gaisa telpas novērošanas iekārtas ir uztvērušas putnu baru, tāpēc NATO gaisa telpas patrulēšanas lidmašīnas atgriezās savā izvietojumā. AM atzīst, ka situācijas, kad Baltijas gaisa telpas patrulēšana identificē tikai putnus, var arī atkārtoties, taču ir jābūt modriem un gataviem reaģēt uz jebkādiem indikatoriem par kādu objektu virzību uz Latviju.
Kopumā pēdējā mēneša laikā Krievijas bezpilota lidaparātu incidenti ir notikuši ne tikai Latvijā, bet arī Rumānijā un Polijā. AM uzsver, ka "tas ir skaidrs signāls, ka ir šī ir jauna realitāte", kuru NATO Austrumu flangs piedzīvo. Atrodoties tik tuvu ienaidniekam, ir nepieciešams rast tūlītējus un kolektīvus risinājumus NATO gaisa telpas stiprināšanai un jāveicina sabiedroto klātbūtne Latvijā caur aktīvu NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modeļa ieviešanu, atkārtoti uzsver Latvijas aizsardzības resors.
AM atgādina, ka šonedēļ Rumānijas, Polijas un Latvijas aizsardzības ministri parakstīja kopīgu vēstuli sabiedrotajiem, kurā tika uzsvērta nepieciešamība tūlītēji ieviest NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli, kā arī pastiprināt NATO atturēšanas aktivitātes, novērošanu, izlūkošanu un gaisa patrulēšanu alianses austrumu flangā.
NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modeļa ieviešana ļaus mazināt izaicinājumus identificēt mazus un zemu lidojošus objektus, kā arī trenēt rīcības algoritmus, procedūras un lēmumu pieņemšanu, lēš AM.
7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas "Shahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
Aizsardzības ministrija 17.septembrī medijiem paziņoja, ka 17.septembra rītā ap plkst.9 Latvijas valsts robežas tuvumā GS konstatējuši tobrīd nenoskaidrotu lidojošu objektu, kas tuvojās Latvijas-Baltkrievijas robežai un to šķērsoja Krāslavas novada teritorijā.
Gaisā tika pacelti NATO Gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no Lielvārdes militārās bāzes, kas veica attiecīgā rajona apsekošanu. Kā aģentūrai LETA apliecināja GS, gaisa telpas novērošanas iekārtas uztvērušas putnu baru, bet aizdomīgi objekti netika konstatēti.