Katrs dzelzceļa projekta "Rail Baltica" posma finansējums ir sadalīts un "sakasīts" un pēc tam iesniegts Eiropas Komisijai (EK), trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas departamenta vecākā eksperte Agnese Abula.
Runājot par kopējo projektu, Abula teica, ka projektam nav kopējā seguma, nav kopējā finansējuma. "Ir Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātais finansējums, kuram ir apstiprināts valsts budžeta līdzfinansējums, tādēļ mēs signalizējām, ka vajag atrast arī citu alternatīvu finansējumu " sacīja Abula.
Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) norādīja, ka FM ES fondu revīzijas departamenta sagatavotais ziņojums finanšu ministram 2023.gada augustā ir viens no skaidrākajiem apkopojumiem, kā objektīvi skatīties uz šo projektu.
FM ES fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane norādīja, ka pērn jūnijā departamentam uzdeva veikt revīziju šim projektam, koncentrējoties uz projektēšanu, kad SM un kapitālsabiedrības vērsās ar informatīvo ziņojumu, ka projektam nepieciešams papildu finansējums. "Šis revīzijas ziņojums bija finanšu ministra pasūtījums, iekšējs dokuments, lai iepazītos ar situāciju un gūtu priekšstatu," sacīja Lasmane.
Šajā ziņojumā secināts, ka Latvija ar starpvalstu līgumu ir uzņēmusies saistības pabeigt "Rail Baltica" projektu, tomēr līdz pat šim brīdim nav izstrādāts visaptverošais plāns tā finansēšanai. Finansējums tiek plānots tikai īstermiņā un vidējā termiņā, piesakoties Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumam un gatavojot pieteikumus, kas ir dažādu plānoto globālā projekta aktivitāšu haotiska apkopošana.
Lasmane komentēja, ka starpvalstu līgums nozīmē, ka trīs valstis vienojās, ka būvēs šo projektu, tomēr nenosaka naudas un finansiālas saistības.
Kulbergs tomēr iebilda, ka visas valstis ir iesaistītas un tās savā ziņā ir uzņemušās finansiālās saistības. "Ja Igaunija uzbūvēs un Latvija - nē, tad igauņi varēs saukt mūs pie atbildības," norādīja Kulbergs.
Lasmane arī skaidroja, ka galvenais ziņojuma uzdevums bija fokusēties uz projektēšanas fāzi, par ko atbild Baltijas valstu uzņēmums AS "RB Rail", un noskaidrot, vai viss, ko būvnieks prasa, to arī iedod.
Abula arī papildināja, ka nav skaidrs, kā tika pieņemti lēmumi, piemēram, kas atļāva būvēt stacijas Rīgā. "Ir šie tipveida līgumi - projektē un būvē, bet tie ir jāskaņo ar pasūtītāju, bet šis projekts tikai turpināja apaugt un apaugt," uzsvēra Abula.
Ziņojumā tika arī secināts, ka neizdevās noskaidrot "Rail Baltica" projekta vadītāja vārdu, uzvārdu un amatu, kā arī tiesības, pilnvaras un atbildību. "Mums bija grūti saprast, kurš mums dos dokumentus ziņojuma sagatavošanai," teica Lasmane.
Tāpat FM departamenta ziņojumā 2023.gadā teikts, ka SM kā "Rail Baltica" projekta būvniecības ieceres iniciators Latvijā drīzāk paļaujas uz abu ieviesējinvestīciju - "RB Rail" un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) viedokli, nevis stratēģiski vada projektu, kā arī interviju gaitā radās iespaids, ka zemā Saeimas un valdības interese par šo Latvijas gadsimta lielāko projektu varētu būt bijusi saistīta ar mītu, ka visu finansēs ES fondi, konkrēti - CEF, kā arī visa atbildība par projektu gulstas uz EK, kas nav patiesība.
Kulbergs sēdes noslēgumā secināja, ka FM ir kā attāls punkts - grāmatvedis, kas darbojas ārpakalpojumā un noskatās no malas uz šo projektu. "Neesam redzējuši no finanšu ministra, kur tālāk šis ziņojums ir izmantots. Priekšlikums no komisijas puses ir uzraudzīt CEF finansējumu no FM puses," sacīja Kulbergs.
Kā vēstīts, Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.