Aizsardzības ministrija (AM) iesniegs izmaiņas likumos, lai paātrinātu valstij svarīgu aizsardzības projektu realizēšanu, tostarp, artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu ražotni būvniecību, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē stāstīja Aizsardzības ministrijas vadība.
Deputātu vidū izcēlās diskusija par nepieciešamiem risinājumiem, lai militāros projektus un iepirkumus realizētu daudz straujāk, tostarp, piemērojot tā dēvēto zaļā koridora principu.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norādīja, ka pulvera lādiņu rūpnīcai ir sava specifika un patlaban paredzēts, ka atbilstoši grafikam rūpnīca rūpnīca sāks darboties no 2026.gada. Izskanējušie apgalvojumi, ka Lietuva ar savu munīcijas ražotnes projektu ir daudz straujāk priekšā Latvijai, neesot korekti, klāstīja Sprūds, stāstot, ka kaimiņvalsts Aizsardzības ministrijā noskaidrojis, ka, visticamāk, Lietuvā ražotni labākajā variantā uzbūvēs 2027.gadā.
"Patlaban tiek vērtēts, lai regulējumu papildinātu ar zaļo koridoru, tāpēc AM vērsīsies Saeimā ar konkrētiem grozījumiem," norādīja Sprūds.
AM parlamentārais sekretārs Artis Švinka (P) komisijā papildināja, ka AM vasaras laikā jau ir sagatavojusi priekšlikumus likumos un visdrīzākajā laikā tos virzīs valdībā un pēcāk Saeimā. "Vasarā skatījāmies zaļā koridoru principu, kas Lietuvā tiek daudz kur tiek pieminēts. Neviens projekts Lietuvā caur šo zaļo koridoru nav realizēts. Bet tas neattieksies uz mums, jo mēs nāksim ar priekšlikumiem caur valdību un tad Saeimu," uzsvēra Švinka.
SIA "Valsts aizsardzības korporācija" pagaidu valdes locekle Ingrīda Ķirse komisijā sprieda, ka pulvera lādiņu rūpnīcas projekta īstenošanai iecerētajā laikā ir noteikti nepieciešami izņēmumi iepirkuma regulējumā. Ja īpaša valdības atbalsta nebūs, tad atbilstoši būvniecības un citiem regulējumiem šo projektu iecerētajā laikā nevarot realizēt.
"Ja runājam par mērķtiecīgu industrijas attīstību, tad nopietniem projektiem būs nepieciešams laiks, lai sāktu no nulles. Gribam būt caurspīdīgi un nodrošināt konkurenci, tāpēc aicinātu pārskatīt regulējumu, lai paši sevi neapgrūtinātu un neradītu liekus birokrātiskus šķēršļus," uzsvēra Ķirse.
Jau ziņots, ka rūpnīcu plānots uzbūvēt Iecavas pagastā. Rūpnīcu plānots būvēt aizsardzības resoram piederošā teritorijā, kur jau ir izveidota infrastruktūra.
Rūpnīcas izbūve un iekārtu iegādāšanās kopā izmaksās 12 miljonus eiro. Viens miljons eiro būs Eiropas līdzfinansējums un 11 miljoni eiro ir Latvijas nacionālais finansējums. Tomēr esot jārēķinās, ka būs vēl papildu izdevumi par izejvielu iegādi, un izejvielu iegāde šobrīd pasaules tirgos ir ļoti sarežģīta, jo ir liels pieprasījums un tās ir ierobežotā apjomā. Paredzēts, ka izejvielas Latvija iegādāsies no partneriem Itālijā.
Izejvielu iegādei vienam gadam varētu būt nepieciešami aptuveni 15 miljoni eiro. Viena lādiņa izmaksas būs mazākas nekā cena, par kādu var pārdot saražoto produktu. Tostarp piegādes iespējamas Latvijas bruņotajiem spēkiem.
Latvijas valdība pērnā gada nogalē atbalstīja militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības SIA "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu.
Kā viens no pirmajiem projektiem, ko īsteno "Valsts aizsardzības korporācija", ir 155 milimetru munīcijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveide kopā ar Somijas un Norvēģijas uzņēmumu "Nammo", kā arī Francijas un Itālijas uzņēmumu "Nexter".