Gaidāmas izmaiņas darbaspēka nodokļu jomā. Vai ir cerības sagaidīt arī lielākas algas?

Beidzot kļuvis skaidrs, kādas izmaiņas nodokļos mūs gaida. Koalīcijas pārstāvji iepazīstinājuši ar to, kā tad mainīsies darbaspēka nodokļi. Labā ziņa - tos paredzēts samazināt, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.

Piedāvātais minimālās algas aprēķins paredz, ka no nākamā gada tā no pašreizējiem 700 eiro pieaugs līdz 740 eiro, taču turpmākajos gados tās kāpumam būtu jānoturas 45-50% robežās no vidējās algas valstī.

Tāpat paredzēts vienkāršot neapliekamā minimuma aprēķinu, kas piemērojams par apgādībā esošajām personām. Ja šobrīd neapliekamo minimumu aprēķina, izmantojot sarežģītu Valsts ieņēmumu dienesta formulu, tad no nākamā gada ar nodokļiem neapliekamā minimuma summa visiem varētu būt vienāda - 510 eiro, tam pakāpeniski pieaugot. Mērķis esot sasniegt neapliekamā minimuma apmēru līdz 80% no minimālās algas.

Savukārt pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā patlaban esošo 500 eiro vietā. Vienošanās paredz arī izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā, kas no nākamā gada varētu būt lielāks. No 2025.gada atšķirīgas iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes varētu tikt piemērotas divām algu grupām. Tikmēr no 2027.gada papildu 3% iedzīvotāju ienākuma nodokļa varētu tikt iekasētas no algām virs 200 000 eiro.

Vienlaikus lielāki nodokļu atvieglojumi nozīmē, ka nepieciešams veids, kā kompensēt iztrūkstošās summas Valsts kasē, tādēļ paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni. Finanšu ministrs skaidro, ka, ja otrā pensiju līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts un samazināties nevar.

Tāpat piedāvājums paredz arī saglabāt samazināto nodokļa likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, kā arī lauksaimnieku saņemtajām atbalsta summām nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiek rosināts arī pārskatīt akcīzes nodokli degvielai un naftas produktiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar augstu cukura saturu, alkoholiskiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un azartspēlēm.

Lai paredzētās izmaiņas stātos spēkā, prezentēto vienošanos Finanšu ministrija iesniegs valdībā. Ja priekšlikumi tiks atbalstīti, galavārdu dos Saeimas deputāti, lemjot par nākamā gada budžetu.