Preses konference par "Rail Baltica" ieviešanas stratēģiju pārcelta uz nenoteiktu laiku; kāpēc pieņemts šāds lēmums?
Pirmdien paredzētā preses konference par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanas stratēģiju Latvijā ir pārcelta uz nenoteiktu laiku, informē Satiksmes ministrija (SM).
SM skaidro, ka, ņemot vērā Baltijas valstu transporta ministru tikšanās laikā apspriestās stratēģiskās prioritātes, SM plāno pilnveidot tehniskās darba grupas sagatavotos priekšlikumus, tādēļ pirmdien plānotā preses konference tiek pārcelta.
Ministrija lūgs pārskatīt un precizēt jau sagatavotos tehniskās darba grupas priekšlikumus "Rail Baltica" ieviešanas stratēģijai, lai tos tālāk prezentētu valdībā un plašāk sabiedrībai. Tāpat SM informēs par turpmāko tehniskās darba grupas priekšlikumu attīstību.
SM informē, ka piektdien, 6.septembrī, notika Baltijas transporta ministru tikšanās, kurā tika apspriesti būtiski stratēģiski jautājumi par "Rail Baltica" praktisko ieviešanu, dzelzceļa līnijas būvniecības prioritātēm un ciešu sadarbību Eiropas Savienības (ES) fondu un alternatīvu finansēšanas risinājumu jomā.
Apzinoties visu trīs valstu izaicinājumus "Rail Baltica" ieviešanā, tika arī diskutēts par "Rail Baltica" darbu optimizēšanu ātrākai pārrobežu un kritiski svarīgo nacionālo savienojumu ieviešanai, būvdarbu prioritizēšanai un tehnisko risinājumu pielāgošanai, tostarp, lai nodrošinātu Baltijas galvaspilsētu savienošanu.
Iepriekš SM norādīja, ka viena no svarīgākajām prioritātēm ir panākt vienošanos par "Rail Baltica" ieviešanas stratēģiju Latvijā, nosakot prioritātes, plānojot pakāpenisku īstenošanu un veidojot sinerģiju ar esošo dzelzceļa infrastruktūru.
Atbilstoši valdības uzdevumam SM izveidotā tehniskā darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail", par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) un VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), ir veikusi darbu pie "Rail Baltica" ieviešanas stratēģijas, optimizēta izmaksu plāna, risinājumiem galvaspilsētas savienojamībai un skaidriem ekonomiskiem ieguvumiem Latvijas iedzīvotājiem.
Jau vēstījām, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.