Patlaban galvenā prioritāte Latvijā ir panākt vienošanos ar partneriem par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas izbūves plānu, tiekoties ar Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta (BICG) biedriem sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes locekle Kitija Gruškevica.
"RB Rail" pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka BICG rīkoja biedru tikšanos ar "Rail Baltica" komandu, lai apspriestu projekta pārvaldību, izaicinājumus un nākotnes prioritātes.
Tikšanās laikā Gruškevica norādīja, ka, ņemot vērā "Rail Baltica" projekta izmaksu aplēses šim gadam un noteikto ieviešanas termiņu, visas trīs Baltijas valstis ir izstrādājušas risinājumus būvniecības pirmajai kārtai. "Šobrīd galvenā prioritāte Latvijā ir panākt vienošanos ar partneriem par "Rail Baltica" pirmās kārtas izbūves plānu, tostarp prioritizējot sinerģiju ar esošo dzelzceļa infrastruktūru," viņa sacīja.
Gruškevica arī atzīmēja, ka pēc 2030.gada "Rail Baltica" nākamo kārtu būvniecība būs atkarīga no finansējuma pieejamības. Lai Baltijas reģions gūtu maksimālus sociālekonomiskos ieguvumus, būtiski ir izbūvēt visus "Rail Baltica" projektā paredzētos infrastruktūras elementus, īstenojot pilnu projekta apmēru. Tomēr, ņemot vērā būtisko izmaksu pieaugumu, nepieciešama projekta pakāpeniska īstenošana, nosakot prioritātes.
"RB Rail" informē, ka patlaban 278,6 kilometri no 870 kilometru garās pamattrases ir būvniecības līgumu stadijā, un vēl 227,5 kilometri pamattrases atrodas iepirkuma posmā. Pamattrases būvniecība dažādās attīstības stadijās notiek visās trijās Baltijas valstīs, un plānots, ka 2024.gadā būvniecība norisināsies 150 kilometros pamattrases.
Puses tikšanās laikā uzsvērušas "Rail Baltica" nozīmi, jo projekts patlaban ir iekļauts divos nozīmīgos Eiropas transporta tīkla koridoros, nodrošinot būtisku savienojumu ar Ukrainu. Tāpat projektam ir stratēģiska prioritāte, kas nākotnē stiprinās NATO transporta un nacionālās aizsardzības spējas.
Tikšanās laikā tika atzīmēts, ka atbilstoši Eiropas Transporta tīkla attīstības pamatnostādnēm, kas paredz izveidot ātrgaitas līnijas koridoru starp Polijas robežu un Tallinu, "Rail Baltica" pārrobežu posmi un pamattrase, savienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Poliju, jāizbūvē līdz 2030.gadam. Tāpat sarunās uzvēra nepieciešamība pielāgot projekta finansēšanas modeli, lai tas labāk atbilstu pašreizējām vajadzībām, kā arī meklēt jaunas investīciju iespējas. Paralēli svarīgs jautājums ir finansējuma piesaiste.
"Patlaban sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) un Satiksmes ministriju (SM) meklējam risinājumus alternatīvā finansējuma piesaistei, vienlaikus turpinot sarunas ar Eiropas Savienību (ES) par turpmāka atbalsta nodrošināšanu," tikšanās laikā uzsvēra Gruškevica.
Tāpat tika apspriesta "Rail Baltica" loma militārās mobilitātes nodrošināšanā, it sevišķi tās nozīme NATO koridorā, sadarbība starp publisko un privāto sektoru, kā arī tas, ka stratēģiski valdības lēmumi būs būtiski, lai pārvarētu grūtības un maksimāli izmantotu iespējas.
BICG viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs tikšanās laikā uzsvēra, ka, iepazīstoties ar esošajiem izaicinājumiem "Rail Baltica" projekta pārvaldības modelī, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu projektā, ir svarīgi, lai visi atbildīgie pieņemtu drosmīgus lēmumus, kas pilnveidotu gan pārvaldības modeli, gan sekmētu projekta īstenošanu.
Iepriekš SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača norādīja, ka patlaban saistībā ar "Rail Baltica" projektu notiek divas darba grupas, kurās strādā pie alternatīvās finansēšanas stratēģijas un risinājuma, kā Rīgu iekļaut projekta pirmajā posmā.
Par darba grupu piedāvātajiem plāniem vairāk varēšot uzzinot septembrī.
Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.