Gaidot, ko aptiekām, īpaši mazajām, praksē nozīmēs strādāšana pēc jauniem uzcenojuma noteikumiem, kārtējo reizi aktualizējušies riski, ko nes lielo farmācijas milžu loma Latvijas tirgū. Aptiekas ir atkarīgas no lieltirgotājiem, kas var būt saistīti ar konkurējošiem aptieku tīkliem, kuriem pārmaiņas šī iemesla dēļ var būt vieglāk pārdzīvojamas.
Savstarpēji saistīto farmācijas uzņēmumu, kur tirgus dalībnieki, sākot no ražotāja beidzot aptieku, ir vienās rokās jeb tā sauktās vertikālās integrācijas problēma, cilāta jau gadiem. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, tagad Veselības ministrijā atkal meklēšot iespējas, kā to risināt.
Viens no variantiem būtu mainīt veidu, kā raudzīties uz tirgus varu. Piemēram, ir skaidrs, ka individuālās aptiekas faktiski ir atkarīgas no vairumtirgotājiem, kuri savukārt ir saistīti ar savām aptiekām. Konkurences padomes vadītājs Juris Gaiķis saka: “Mēs virzām tādu ideju, kas virzās jau vairākus gadus un beidzot ir ieguvis noteiktas aprises un virzību, ir ekonomiskās atkarības principu ieviešana - ja arī kāds no kāda ir ekonomiski atkarīgs, tad mēs varam rīkoties līdzīgi kā tas ir dominējošā stāvoklī un koriģēt šīs darbības, ja viņas ir netaisnīgas.”
Konkurences padome arī nevar ierobežot notiekošo, jo likums neaizliedz vertikālo integrāciju. Un nav tā, ka Konkurences padome nebūtu prasījusi izmaiņas, apliecina arī ziņu arhīvi. 2017. gada februārī toreizējā Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama intervijā Latvijas Televīzijai sacīja: “Ja tirgū veidojas tāds ļoti spēcīgi integrēts [uzņēmums/holdings], tad ilgtermiņā tas nozarei var radīt nopietnas problēmas un arī Veselības ministrija šo jautājums ļoti labi apzinās. Bet par to tiek runāts gadiem ilgi, un man jāsaka, ka šobrīd mūsu komunikācijā, jā mēs piedalāmies darba grupa, mēs rakstām ieteikumus, viedokļus, un nekas nemainās.”
No Veselības ministra teiktā saklausāms, ka arī šoreiz ļoti krasu un ātru pavērsienu visdrīzāk nebūs. Abu Meri norāda, ka ministrijā nav tik daudz ekspertu, lai visu uzmanību veltītu visiem farmācijas jautājumiem.
Mums bija jāpaņem prioritāte, un mana prioritāte bija tuvākajā laikā samazināt cenas, lai cilvēkiem varētu noņemt to ekonomisko grūtību, kas ir tagad,” norāda ministrs.
Individuālās aptiekas pārstāvošajā biedrībā būtu gribējuši pretēju secību. Lai arī sākotnēji tieši šī organizācija kopā ar Farmaceitu biedrību, oponējot lielajiem spēlētājiem bija drīzāk atbalstoša cenu modeļa izmaiņām, ņemot vērā daudzās neskaidrības, šobrīd tās raizējas, vai kādas neizdošanās gadījumā tieši tās nebūs pirmās, kas cietīs. Piemēram, lieltirgotavas, kuru ieskatā iecerētie uzcenojumi ir pārāk zemi, jau brīdinājušas par retākām piegādēm.
Veselības ministrijā gan sola cenu pārmaiņās īpaši palīdzēt mazajām aptiekām un pastāvīgi sekot līdzi darbības rādītājiem. “No pirmā mēneša un katru mēnesi! Ne tā kā gaidīt vienu gadu (..) un, ja ir, tad mēs noteikti nākam ātri ar piedāvājumu, ka mēs varam labot,” saka veselības ministrs.