Atkārtojas intensīvu kiberuzbukumu vilnis pret valsts iestāžu mājaslapām
Intensīvu kiberuzbrukumu dēļ Tīmekļvietņu vienotās platformas (TVP) mājaslapās periodiski novērojami darbības traucējumi - lēna darbība vai vietņu nepieejamība, aģentūru LETA informēja Ministru kabinetā.
Šobrīd TVP darbība vērtējama kā stabila un atbildīgie dienesti turpina risināt situāciju, lai pilnībā atvairītu uzbrukumus.
Aģentūra LETA jau pirmdien novēroja, ka vesela virkne valsts iestāžu mājaslapu, tajā skaitā arī MK mājaslapa, nedarbojas vai darbojas daļēji. Traucējumi bija vērojami arī otrdien.
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" pārstāvji aģentūrai LETA sacīja, ka kopš 19. augusta valsts mērogā tiek novēroti intensīvi un pielāgoti pakalpojuma atteices jeb DDoS uzbrukumi valsts sektora un transporta nozares interneta resursiem, kā arī atsevišķiem resursiem privātajā sektorā. Uzbrukumu dēļ daļai resursu novērojami darbības traucējumi - lēndarbība vai atsevišķos gadījumos - periodiska nepieejamība.
"Cert.lv" aicina iedzīvotājus saglabāt mieru un būt pacietīgiem, ja kāda interneta resursa ielāde prasa mazliet ilgāku laiku nekā ierasts.
"Kopumā uzbrukums vērtējams kā apjomīgs," pauž "Cert.lv" pārstāvji.
No VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) iegūtā informācija liecina, ka ir pazīmes, ka uzbrucēji profilē vietņu veiktspēju un pielāgo uzbrukuma parametrus, tēmējot uz noteiktām lapu funkcionalitātēm.
Uzbrucēji dinamiski adaptējas un aktivizē jaunus uzbrukuma avotus. Kopskaitā abās šajās dienās LVRTC ir bloķējis vairākus desmitus tūkstošu unikālu uzbrukuma avotu. Uzbrucēji izmanto publisko pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru gan Eiropā, gan citviet.
"Cert.lv" skaidro, ka uzbrukumu iemesls ir sasaistāms ar Latvijas jaunāko palīdzības paketi Ukrainai, kas tika apstiprināta 13. augustā - 30 aprīkotu transportlīdzekļu nodošanu Ukrainai.
Vienlaikus "Cert.lv" atgādina, ka politiski motivēti DDoS uzbrukumi, ko veic Krieviju atbalstoši haktīvistu grupējumi ar mērķi radīt sabiedrībā paniku un graut uzticību valsts iestādēm, viļņveidīgi notiek jau kopš 2022. gada sākuma un ticams, ka Latvija, Lietuva, Igaunija, Ziemeļvalstu reģions un Polija turpinās būt Krievijas kiberoperāciju ilgtermiņa mērķi.