Dzelzceļa infrastruktūras projekts "Rail Baltica" ir atzīts par ģeopolitisku un stratēģisku nepieciešamību, un šis savienojums ir svarīgs Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģijai, būtiski uzlabojot gan pārvietošanās kapacitāti un ātrumu, gan savienojamību ar Eiropas infrastruktūras artērijām, aģentūru LETA informēja Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji, atsaucoties uz Eiropas Politikas analīzes centra ("Center for European Policy Analysis" (CEPA)) pētījumu.
Pētījumā secināts, ja dzelzceļi ir sadarbspējīgi ar Poliju un Vāciju, tie ir labākais risinājums bruņutehnikas un citas smagās militārās tehnikas transportēšanai uz Baltijas reģionu.
"Rail Baltica" projekts ir plānots pasažieru un kravu mobilitātes uzlabošanai, taču arī militārās mobilitātes vajadzībām, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un ritošā sastāva jaudu. Šobrīd vienīgais dzelzceļa posms Baltijā, kas ir savietojams ar Eiropas 1435 milimetru sliežu platumu, ir no Kauņas līdz Polijas robežlīnijai, kura tehniskie parametri gan atšķiras no "Rail Baltica" paredzētajiem. "RB Rail" skaidro, ka Eiropas sliežu platuma infrastruktūras izveidošana ir būtiska Baltijas valstu pilnīgai integrācijai Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa pārvadājumu tirgū.
Standarta platuma dzelzceļi ļauj pārvadāt militāro aprīkojumu pāri robežām, nemainot sliežu platumu, kas prasa papildu laiku un ir arī izaicinoši loģistikas ziņā. Dzelzceļa standartizācija palielina ES spēju reaģēt uz drošības apdraudējumiem un stiprināt mazāk aizsargātos reģionus, skaidro "RB Rail" pārstāvji.
Militārās loģistikas plānošanā, jo sevišķi krīzes laikā lielu lomu spēlē laiks. Bijušais ASV armijas komandējošais ģenerālis Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess akcentējis militārās loģistikas sarežģītību, uzsverot nepieciešamību atpazīt draudus, pieņemt politiskus un militārus lēmumus un ātri izvietot NATO spēkus potenciālo konfliktu skartajās teritorijās. Hodžess norādījis, ka pirmos divus uzdevumus ir grūti izdarīt kā mājasdarbu iepriekš, taču trešo var atrisināt miera laikā, novēršot esošās infrastruktūras vājās vietas.
Nesen veiktā "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu analīze atklāja, ka miera laikā "Rail Baltica" ar vienu 40 vagonu vilcienu varētu aizstāt septiņu kilometru garu militāro konvoju, informē "RB Rail" pārstāvji.
"RB Rail" valdes priekšsēdētāja vietniece Kitija Gruškevica uzsver, ka Baltijas valstu savienošanai ar Rietumu sabiedrotajiem - dzelzceļu ziemeļu-dienvidu virzienā - ir jābūt mūsu stratēģiskajai prioritātei, jo uzlabotās aizsardzības spējas šajā ģeopolitiski jūtīgā un nestabilā laikā demonstrē atturēšanas spēku.
Attīstītai un savietojamai dzelzceļa infrastruktūrai ir izšķiroša nozīme reģiona aizsardzības gatavībā. "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūru paredzēts pielāgot smagās militārās tehnikas pārvietošanai. Dzelzceļa transports arī samazina ceļu infrastruktūras nolietojumu, nodrošinot drošāku un efektīvāku specializēto kravu, tostarp smagās tehnikas un potenciāli bīstamo kravu, kustību. Tāpat arī tiek plānots, ka "Rail Baltica" varēs nodrošināt NATO transporta un nacionālo bruņoto spēku vajadzības, "Rail Baltica" ekonomisko ietekmi par aptuveni diviem līdz četriem miljoniem eiro gadā un militāro mācību efektivitāti.
Projekta laikā Baltijas valstis tiks integrētas arī paplašinātajā Eiropas transporta tīklā, virzoties uz standartizētu dzelzceļa infrastruktūru visā Eiropā. "Rail Baltica" nacionālā ieviesēja Latvijā "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes locekle Baiba Zauere norāda, ka dzelzceļš joprojām ir efektīvākais transporta veids liela apjoma vai smagsvara kravu pārvietošanai garās distancēs. Tāpēc ir būtiski nodrošināt, ka dzelzceļa tīklu sistēma ir piemērota šādu kravu pārvadāšanai.
Zauere skaidro, ka "Rail Baltica" infrastruktūra tiek plānota un projektēta ciešā sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām, lai nodrošinātu valsts aizsardzībai nepieciešamās prasības, sākot ar kravu gabarītiem un slodzēm, beidzot ar paaugstinātām drošības prasībām stacijām. Vairākiem stratēģiski nozīmīgajiem punktiem piesaistīti arī ES militārās mobilitātes līdzekļi.
Jau vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.