Ekonomikas ministrs stividoriem prezentēs savu redzējumu par ostu pārvaldības modeli

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ceturtdien tiksies ar Latvijas Stividorkompāniju asociāciju, lai pārrunātu ekonomisko situāciju ostās un ostu nozarē aktuālos jautājumus, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrs Latvijas stividorus plāno iepazīstināt ar savu redzējumu par optimālo Latvijas ostu pārvaldības modeli, kā arī uzklausīt viņu viedokli.

Sanāksme notiks plkst.12.30 EM 407. telpā, taču tā būs slēgta.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Satiksmes ministrija (SM) rosina atteikties no sākotnējās ostu pārvaldības reformas idejas, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostas pārveidot par kapitālsabiedrībām, liecina Tiesību aktu portālā saskaņošanai virzītais SM informatīvais ziņojums.

SM ziņojumā norāda, ka šogad janvārī Saeima pieņēma grozījumus Ostu likumā, faktiski apturot līdzšinējo ostu pārvaldības reformu, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostas pārveidi par kapitālsabiedrībām, lai dotu iespēju izvērtēt to un izstrādāt priekšlikumus tā pilnveidošanai.

Tādējādi patlaban SM rosina saglabāt Rīgas ostas, Ventspils ostas un Liepājas ostas pārvaldes kā atvasinātas publiskas personas, mazināt politisko ietekmi, nodalot uzraudzības funkcijas no operacionālās vadības funkcijām ostas pārvaldēs.

Tāpat SM rosina mainīt atbildības jomas attiecībā uz industriālo attīstību un speciālo ekonomisko zonu (SEZ) pārvaldību, nodalot teritorijas, kas nav tieši saistītas ar ostas darbību, pašvaldības kompetencē, attiecīgi paredzot pašvaldībām funkcijas kā SEZ pārvaldēm.

Ziņojumā skaidrots, ka ir svarīgi nodrošināt vienādus principus un ieviest vienotu - vienādu pārvaldības risinājumu visām trīs lielajām Latvijas ostām - Rīgas, Ventspils un Liepājas ostai. Tādējādi visām trim ostām paredzēts saglabāt atvasinātas publiskas personas juridisko statusu, kas nodrošinātu juridisko nepārtrauktību, taupītu līdzekļus, kas nepieciešami pie reorganizācijas un ļautu saglabāt līdzšinējo juridisko un administratīvo struktūru, kas ir būtiska ilgtermiņa stabilitātei.

SM arī norāda, ka ir nepieciešams pārskatīt ostas pārvaldes un tās valdes atbildību tvērumu. SM piedāvā, līdzīgi kā akciju sabiedrībās, izveidot padomi kā pārraudzības institūciju ostas pārvaldē un operacionālo darbību deleģēt ostas pārvaldes administrācijai, kuru vada ostas pārvaldnieks ar saviem vietniekiem un administratīvo aparātu.

Attiecīgi ministrijā atzīmē, ka padome pildītu ostas pārraudzības funkcijas, nevis lēmēja funkcijas, līdzīgi kā kapitālsabiedrībās. Padomes izveides mērķis būtu mazināt politisko ietekmi uz lēmumu pieņemšanu un nodrošināt lielāku caurspīdību un atbildību. Padomes sastāvā paredzēti divi valsts pārstāvji un viens pašvaldības pārstāvis, bet padomes locekļu atlasi organizētu SM.