Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz stingrākus azartspēļu ierobežojumus, tostarp paredzot, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būs atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik, kā arī paredzot virkni citu izmaiņu.
Vecuma ierobežojums 21 gads būs attiecināms uz azartspēļu organizēšanas vietā esošajām personām, taču šeit nebūs pieskaitāmas tās personas, kuras ir azartspēļu organizēšanas vietas apkalpojošais personāls vai citi pakalpojumu sniedzēji, kas saistīti ar azartspēļu organizēšanas vietas pakalpojuma nodrošināšanu, un kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Šādas personas ir tiesīgas atrasties azartspēļu organizēšanas vietā arī gadījumā, ja tās nav sasniegušas 21 gadu vecumu.
Personām, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, bet iepriekš ir reģistrējušās dalībai azartspēlēs, turpmāk būs liegts piedalīties azartspēlēs. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz samērīgu pārejas periodu, kura laikā azartspēļu organizētājs un spēlētājs spētu nokārtot savstarpējās saistības.
Tāpat valdības atbalstītais likumprojekts paredz vecuma sliekšņa noteikšanu personām dalībai izlozēs, nosakot, ka izlozēs piedalīties, tai skaitā saņemt izlozes laimestu, atļauts personām no 18 gadu vecuma.
Minētais paredz nepieciešamību noteikt jaunu prasību pirms izlozes biļešu pārdošanas, izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbiniekam pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Tāpat arī izlozes laimestu būs atļauts saņemt personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Pirms laimesta saņemšanas, laimesta izsniedzējam ir pienākums pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Likumprojekts paredz azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrāciju ar mērķi noteikt visu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju identitāti, lai nepieļautu personu, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, apmeklējumus, novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu.
Tāpat likumprojekts ievieš jaunu terminu "personalizētā viedkarte", nosakot, ka tā ir karte vai cits tehnoloģiskais risinājums, piemēram, viedtālruņa lietotne, kura funkcionalitāte nodrošina spēlētāja identifikāciju kā arī sniedz informāciju, kas ļautu identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu.
Likumprojekts uzliek pienākumu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētājus reģistrēt katrā azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma reizē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un personalizētu viedkarti, kuru pirmreizēji izsniedz reģistrēšanās brīdī. Azartspēļu organizētājam ir pienākums nodrošināt, lai spēlētājs nevar uzsākt spēli bez personalizētās viedkartes un uzraudzīt, lai spēlētājs to izmantotu, spēlējot spēļu automātu spēli, ruleti, kāršu spēles, kauliņu spēles, derības un totalizatoru.
Personalizētā viedkarte sniedz informāciju par katra konkrētā spēlētāja identificējošiem datiem, spēlē pavadīto laiku, iemaksātajiem naudas līdzekļiem, kā arī iegūtajiem laimestiem, kas ļauj identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu.
Likumā tiek mainītas prasības par minimālo azartspēļu automātu skaitu iestādē. Pašlaik likumā noteikts, ka spēļu zāle ir azartspēļu organizēšanas vieta, kurā ir uzstādīti un tiek ekspluatēti vismaz 20 azartspēļu automāti. Likumprojekts paredz paaugstināt minimālo spēļu automātu skaitu spēļu zālēs no 20 līdz 25 vienībām.
Likuma grozījumos paredzēts uzlikt pienākumu azartspēļu organizētājam nodrošināt, ka telpas, kurās tiek sniegts ēdināšanas pakalpojums vai pārtikas aprite, ir savā starpā nodalītas no telpas, kurā atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas.
Tāpat likumprojekts paredz aizliegt azartspēļu organizēšanas vietā piedāvāt alkoholiskos dzērienus bez maksas.