Pētījumā noskaidrots, par ko Latvijas iedzīvotāji uztraucas visvairāk

© Ģirts Ozoliņš/MN

Latvijas iedzīvotājiem pēdējā gada laikā biežāk ir bijuši aktuāli jautājumi par mentālo veselību, valsts drošību, valsts valodas lietošanu un taupīšanas iespējām, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" aptauja.

"Kantar" veica Latvijas iedzīvotāju vērtību pētījumu, kurā tika noskaidrots, kā dažādi globālie un vietēja mēroga notikumi ir ietekmējuši iedzīvotāju noskaņojumu un attieksmi pret aktualitātēm valstī.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijas iedzīvotājiem pēdējā gada laikā biežāk ir bijuši aktuāli jautājumi par mentālo veselību, to norādot 41% aptaujāto, valsts drošība bijusi aktuāla 39% respondentu, valsts valodas lietošanas aktualitāti atzīmējuši 38% aptaujāto, bet taupīšanas iespējas - 35% respondentu.

Mentālās veselības jautājumus - izdegšanu un depresiju - kā šobrīd sabiedrībā aktuālus biežāk atzīmēja iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 54 gadiem. To aktualitāti norādīja 47% iedzīvotāju šajā vecuma grupā.

Valsts drošības jautājumi kopumā ir aktuāli 39% iedzīvotāju, bet retāk to atzīmējuši iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 34 gadiem - 33%.

Valsts valodas lietošanas jautājumus kā svarīgus biežāk atzīmēja gados vecāki iedzīvotāji - vecumā no 61 līdz 74 gadiem - 45%.

Saskaņā ar pētījumu cenu pieauguma un taupīšanas jautājumi vairāk aktuāli bijuši iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 54 gadiem - 41%, bet retāk - iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 39 gadiem, šī jautājuma aktualitāti norādot 29% respondentu šajā vecuma grupā.

Atbildot uz jautājumu, kādiem notikumiem ir pozitīvs iespaids uz Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu, biežāk sniegtās atbildes bija Latvijas sportistu panākumi, ko norādīja 31% aptaujas dalībnieku, Dziesmu un deju svētku pasākumi, ko norādīja 29% iedzīvotāju, kā arī attālinātā darba iespējas, ko atzīmēja 25% respondentu.

Jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem vidū biežāk nekā sabiedrībā kopumā pozitīvas emocijas veicinājušas jauna prezidenta ievēlēšana, ko norādīja 27% jauniešu, daudzveidīgs kultūras pasākumu piedāvājums - 16% -, Partnerības likuma pieņemšana, ko norādīja 15%, tautas sporta attīstība - 13% - un Eiropas zaļā kursa realizācija, ko pauda 10% aptaujāto jauniešu.

Personu vecumā no 25 līdz 39 gadiem vidū biežāk nekā sabiedrībā kopumā pozitīvas emocijas veicinājušas attālinātā darba iespējas.

Cilvēkiem vecumā no 55 līdz 74 gadiem biežāk nekā sabiedrībā kopumā pozitīvas emocijas veicinājuši Latvijas sportistu panākumi, ko norādīja 37%, Dziesmu un deju svētki, ko atzīmēja 35%, valsts pabalsti iedzīvotājiem - 26% - un patriotisma pieaugums sabiedrībā, ko izvēlējās 17% respondentu šajā vecuma grupā.

Pētījums veikts no 2024.gada 25.marta līdz 5.aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1200 iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

"Kantar" pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā "Kantar" strikti ievēro Eiropas Sabiedriskās domas un mārketinga pētījumu biedrības (ESOMAR) rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais