Pērn vairāk nekā 1000 bērnu ārstējās ar diagnozēm, kas saistītas ar alkohola un narkotiku lietošanu
Pērn vairāk nekā 1000 bērnu ārstējās ar diagnozēm, kas saistītas ar alkohola un narkotiku lietošanu, liecina ceturtdien prezentētais Tiesībsarga biroja ziņojums par palīdzības nodrošināšanu šiem bērniem.
Stacionārajās ārstniecības iestādēs 2021.gadā ārstējās 146 bērni, 2022.gadā - 167, bet 2023.gadā - 204 bērni. Veselības pakalpojumus ambulatori ar šādām diagnozēm 2021.gadā saņēma 743 bērni, 2022.gadā - 898, bet 2023.gadā - 1049 bērni.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) 2023.gadā kopējais izpildīto izsaukumu skaits narkotiku lietošanas dēļ sasniedza 217 gadījumus, no tiem 141 bērns nogādāts ārstniecības iestādē, alkohola lietošanas dēļ - 1153, no tiem 664 bērni nogādāti ārstniecības iestādē. Kopumā gada laikā 805 bērni apreibinošu vielu lietošanas dēļ neatliekamā kārtā nogādāti ārstniecības iestādē veselības stāvokļa novērtēšanai.
Tiesībsarga ziņojumā secināts, ka Slimnieku hospitalizācijas vietu plānā noteiktais ārstniecības iestāžu, kurās stacionē bērnus ar akūtu intoksikāciju, tīklojums valsī nav pietiekams. Tādēļ NMPD ir grūtības ar bērnu reibumā nogādāšanu slimnīcās. NMPD norādītais uz ārstniecības iestāžu centieniem norobežoties no bērniem reibumā rada bažas, ka NMPD atsevišķos gadījumos atsaka bērna nogādāšanu ārstniecības iestādē, lai gan bērns ir tādā reibuma pakāpē, ka pastāv apdraudējums viņa veselībai.
Tajos gadījumos, kad bijis NMPD izsaukums un bērns nav nogādāts slimnīcā, ģimenes ārsti par to uzzina. Taču pašreizējā sistēma nenodrošina iespēju ģimenes ārstiem uzzināt gadījumus, kad bērns atkarību izraisošu vielu reibumā ir nogādāts ārstniecības iestādē. ģimenes ārsts par to uzzina tikai tad, ja informē vecāki. Tomēr vairumā gadījumu vecāki nevēlas, lai par bērna reibumā nonākšanu ārstniecības iestādē uzzina citas iestādes un arī ģimenes ārsts.
Informācijas trūkums par bērniem, kuri atkarību izraisošu vielu lietošanas dēļ ir nonākuši ārstniecības iestādē, kavē ģimenes ārstu savlaicīgu iesaistīšanos bērna veselības aprūpē, secināts Tiesībsarga biroja ziņojumā.
Visbiežāk tieši policijas darbinieki, pildot amata pienākumus, pirmie nonāk saskarsmē ar bērnu reibumā. Policijas darbiniekam bērns reibumā jānodod likumiskajam pārstāvim vai jānogādā ārstniecības iestādē.
Ja četru stundu laikā nav iespējams nodot bērnu likumiskajam pārstāvim, policija viņu ievieto audžuģimenē, krīzes centrā vai bērnu aprūpes iestādē, bet, ja tas nav iespējams, profilakses iestādē, bet bērnu, kuri atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī, nogādāšana policijas iestādē pieļaujama, ja nav iespējams viņam sniegt palīdzību citādā veidā.
Valsts policijas (VP) Profilakses iestādē 2023.gadā 42 bērni jeb 35% nogādāti par alkohola un apreibinošo vielu lietošanu un agresīvu uzvedību.
Ziņojumā secināts, ka VP saskarē ar bērniem reibumā rīkojas bērnu interesēs un atbilstoši tiesību normās noteiktajam, cik tas ir iespējams, jo policijas rīcība ir atkarīga no sadarbības iestāžu atsaucības un iesaistes.
Problēmas nogādāt bērnus reibumā atbilstošā drošā vietā pastāv Rīgā. Turklāt no profilakses iestādē nonākušajiem bērniem lielākā daļa ir no Rīgas pašvaldības. Bērnu aprūpes iestādes, kurās atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā (BTAL) noteiktajam būtu uz policijas rīkojuma pamata jāuzņem bērni, neuzņem bērnus reibumā.
Tāpat secināts, ka Bērnu aprūpes iestādes neizmanto BTAL noteiktās tiesības izolēt bērnu no citiem bērniem, nodrošinot viņa uzraudzību Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā. Iestādēs nav iekārtotas izolēšanas telpas, jo iestādes uzskata, ka bērna izolēšana neatbilst bērna interesēm. Vienlaikus iestādes pieļauj, ka bērni izguļ reibumu viņiem nepiemērotos apstākļos profilakses iestādē, pausts Tiesībsarga biroja ziņojumā.