LDz: Peronu modernizācijas projektā no 48 stacijām patlaban pasažieru ekspluatācijai ir pieejamas astoņas
Peronu modernizācijas projektā patlaban pasažieru ekspluatācijai ir pieejamas astoņas stacijas no kopumā projektā ietvertajām 48 dzelzceļa stacijām, tādējādi projektu pilnībā plānots pabeigt tikai nākamā gada laikā, aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārstāvji.
Pieejamo staciju vidū ir Zemitānu un Ziemeļblāzmas stacija posmā Zemitāni-Vecāķi, bet pārējās sešas stacijas atrodas dzelzceļa līnijā Rīga-Jelgava.
LDz skaidroja, ka Jelgavas līnijā patlaban ir izbūvēti 99% no projekta un notiek dokumentu nodošana. Vienīgā, kas šajā līnijā vēl nav pieejama pasažieru apkalpošanai, ir jaunā Baložu stacija, kura ir pabeigta, bet kavēšanās saistīta ar šīs stacijas nosaukuma maiņu.
Vienlaikus dzelzceļa posmā Zemitāni-Vecāķi, kas tostarp ietver jaunizbūvejamo "Dauderi" un "Šmerlis" staciju, patlaban turpinās gan būvdarbi, gan arī dokumentu nodošana. Līdz šī gada oktobra beigām šīs stacijas plānots nodot pagaidu ekspluatācijā un pilnībā ekspluatācijā nodot šī gada laikā. Savukārt būvinženieris vērtē būvnieka iesniegto līguma pagarināšanas pamatojumu, norādīja LDz.
Tāpat posma Kalngale-Skulte 11 stacijās turpinās gan būvdarbi, gan dokumentu nodošana. Plānots, ka tās nodos pagaidu ekspluatācijā līdz šī gada beigām.
Arī līnijas Rīga-Tukums septiņās modernizējamās stacijās, kā arī divās jaunizbūvējamās stacijās Bolderājas līnijā turpinās būvdarbi. Vienlaikus tiek vērtēti būvnieku iesniegto līguma pagarināšanas pamatojumi, bet pasažieru apkalpošana šīs līnijas modernizētajās stacijās būs iespējama 2025.gada pirmajā vai otrajā ceturksnī.
LDz norāda, ka vislēnāk būvdarbi tiek sākti posmā Rīga-Aizkraukle, kur modernizējamas kopumā 12 stacijas. Arī šajā gadījumā būvinženieris vērtē būvnieka iesniegto līguma pagarināšanas pamatojumu, taču pasažieru apkalpošana šīs līnijas modernizētajās pieturvietās būs iespējama 2025.gada laikā.
Būtiskākie iemesli būvdarbu termiņu kavējumiem, pirmoreiz pagarinot modernizācijas projekta izpildes termiņu no 2023.gada beigām uz 2024.gadu, bija darbu kavēšanās Covid-19 pandēmijas izraisīto faktoru dēļ, kā arī Krievijas sāktā kara Ukrainā izraisīto izejvielu piegāžu kavēšanās dēļ. Vienlaikus ģeopolitiskā situācija būtiski ietekmēja un turpina ietekmēt arī darba tirgu - ne vien LDz būvniecības projektā, bet arī citviet valstī un reģionā, skaidroja uzņēmumā.
LDz atzīmēja, ka patlaban tiek izvērtēti būvnieka atkārtoti iesniegtie līguma pagarināšanas pamatojumi. Ja no būvniekiem netiks iesniegti pietiekami pamatojumi atkārtotai izpildes termiņu pagarināšanai, tiks piemērotas līgumos paredzētās soda sankcijas. LDz ieskatā ietekmi uz darbu izpildi ir atstājusi būvnieku spēja mobilizēt nepieciešamos resursus un spēja īstenot administratīvo vadību un citi faktori.
Ņemot vērā situāciju, LDz stiprina uzņēmuma kapacitāti un kompetenci šādu mēroga projektu īstenošanā, tostarp veiktas iekšējas strukturālas pārmaiņas, papildinot resursus un uzlabojot procesus, tostarp uzņēmuma valdē.
Komentējot projekta finansējumu, LDz norādīja, ka notiek aktīvas sarunas ar Centrālā finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un tiek meklēti risinājumi, lai projektu īstenotu bez ietekmes uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu.
Jau ziņots, ka peronu modernizācijas projektā paredzēts modernizēt 48 paaugstinātās pasažieru platformas un ar tām saistīto infrastruktūru Krustpils, Saulkrastu, Tukuma un Jelgavas līnijā. Krustpils līnijā paredzēts pārbūvēt 12 peronus, Saulkrastu līnijā - 20, Tukuma līnijā - deviņus, bet Jelgavas līnijā - septiņus.
Projekta izmaksas ir 44,4 miljoni eiro, tostarp ES Kohēzijas fonda finansējums ir 37,8 miljoni eiro, bet LDz līdzfinansējums - 6,6 miljoni eiro.
LDz noslēdzis līgumus ar diviem būvniecības uzņēmumiem. Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību Jelgava, Tukuma, Krustpils līnijās, kā arī Saulkrastu līnijas posmā Kalngale-Skulte veic pilnsabiedrība "BMGS-Fima", kuru veido AS "BMGS" un pilnsabiedrība "Fima Group", kuru savukārt veido Lietuvas "Fima" un Latvijas SIA "Fima". Savukārt Saulkrastu līnijas posmā Zemitāni-Vecāķi jeb Rīgas mezglā šos darbus veic uzņēmums "Leonhard Weiss".
Ērta piekļūstamība pasažieru platformām gan aizvien nav un, visticamāk, vēl ilgi nebūs galvenajā Latvijas pasažieru dzelzceļa satiksmes mezglā - Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, kur pasažieriem ir ievērojami apgrūtināta iekāpšana un izkāpšana no jaunajiem vilcieniem, jo peroni ir zemi, kā arī uz tiem jānokļūst pa stāvām kāpnēm apmēram divu stāvu augstumā.
Līdzīgi zemie peroni un apgrūtināta iekāpšana vilcienos ir arī diezgan plaši izmantotajās Torņkalna un Zasulauka stacijās Rīgā, un arī tajās modernizācija tuvākajā laikā nav gaidāma, jo to, tāpat kā Centrālās stacijas modernizāciju, iecerēts veikt tikai "Rail Baltica" projekta ietvaros, kura nākotne šobrīd ir neskaidra.
Pagājušajā gadā LDz koncerna apgrozījums bija 263,529 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2022.gadā, taču koncerns cieta 3,231 miljona eiro zaudējumus.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna valdošais uzņēmums.