Augstākā tiesa (AT) atstājusi negrozītu apelācijas instances spriedumu, ar kuru bijušajam Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) vecākajam inspektoram par 2250 eiro kukuļņemšanu piespriesti četri gadi cietumā, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.
Ar AT jūlija lēmumu atstāts negrozīts Rīgas apgabaltiesas 2023.gada 20.marta notiesājošs spriedums, ar kuru tika atcelts Ekonomisko lietu tiesas (ELT) attaisnojošs spriedums, un noraidīta aizstāvja kasācijas sūdzība lietā, kurā Valsts policijas amatpersona tika apsūdzēta par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.
Pirmstiesas kriminālprocesā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra pēc Iekšējās drošības biroja veiktās izmeklēšanas apsūdzēja bijušo inspektoru par to, ka viņš, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarīja kukuļa pieprasīšanu par kādu jau izdarītu nelikumīgu darbību, pēc kā pieprasīto kukuli - naudu 2250 eiro apmērā - pieņēma.
Ar ELT 2022.gada 31.augusta spriedumu apsūdzētais tika attaisnots. Tiesa apšaubīja pirmstiesas procesā iegūtos pierādījumus, konstatējot pretrunas atsevišķās personu liecībās un nonākot pie secinājuma, ka apsūdzētā vaina celtajā apsūdzībā nav pierādīta ārpus saprātīgām šaubām.
Par pirmās instances tiesas spriedumu prokurore iesniedza apelācijas protestu, lūdzot to atcelt kā nelikumīgu un taisīt lietā notiesājošu spriedumu.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2023.gada 20.marta spriedumu ELT spriedums tika atcelts, apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, atņemot tiesības piecus gadus ieņemt valsts amatpersonas amatu. Tāpat nolemts konfiscēt apsūdzētā mantu - automašīnas "Audi A6 Avant" un "Mercedes Benz C250".
Pretēji ELT vērtējumam apelācijas instances tiesa norādīja, ka pretrunas atsevišķās personu liecībās nav pamats izdarīt secinājumu par saprātīgām šaubām attiecībā uz apsūdzētā vainas esamību, jo ne ikkatras šaubas ir pietiekamas, lai tās vērtētu par labu apsūdzētajam, bet tikai saprātīgas šaubas, kuras turklāt nav iespējams novērst.
Apelācijas instances tiesa uzsvēra, ka ELT spriedumā ignorējusi tādus krimināllietā esošos pierādījumus kā speciālā izmeklēšanas eksperimentā iegūtās sarunas un apsūdzētā saraksti ar liecinieku, kas kopsakarā ar citām ziņām par faktiem novērš šaubas par atsevišķu aplūkoto liecību ticamību.
Tādējādi apelācijas instances tiesa secināja, ka pirmās instances tiesa lietas materiālos esošos pierādījumus vērtējusi sašaurināti, selektīvi, atraujot no citiem kriminālprocesā iegūtajiem pierādījumiem un atsevišķus pierādījumus ignorējot vispār, nevērtējot tos kopumā un savstarpējā sakarībā, savukārt apsūdzētā vaina ir pierādīta ārpus saprātīgām šaubām.
Izskatot lietu kasācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību, AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesa ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pamatoti nonākusi pie pamatota secinājuma. Līdz ar to Rīgas apgabaltiesas notiesājošais spriedums stājies spēkā.