Stājas spēkā notiesājošs spriedums par noziegumu, kurā cieta jaunietis ar Ukrainas karogu
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 25.jūlijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, tāpēc stājās spēkā spriedums, ar kuru apsūdzētais notiesāts par huligānismu, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu, piespriežot brīvības atņemšanu uz 2 gadiem.
No pārsūdzētā sprieduma izriet, ka cietušais līdz ar citām personām pēc publiska pasākuma Ukrainas atbalstam devās savās gaitās. Ieraudzījis cietušajam ap pleciem uzsieto Ukrainas karogu, apsūdzētais apturēja transportlīdzekli, uzvilka motociklista cimdus, piegāja pie viņa, sāka runāt un sist. Kad cita persona aicināja to pārtraukt, apsūdzētais, draudot pielietot vardarbību, vērsās arī pret pārējiem klātesošajiem. To izdarījis, aizbrauca.
Saskaņā ar pārsūdzētajā spriedumā norādīto šādā veidā apsūdzētais rupji traucēja sabiedrisko kārtību. Traucēja cietušā un vēl vismaz piecu personu mieru. Ierobežoja viņu tiesības brīvi pārvietoties. Aizskaroši un ciniski vērsās pret klātesošajiem, atklāti un bezkaunīgi noniecinot viņu nostāju nosodīt karu Ukrainā. Aizskāra personu tiesības brīvi paust savu viedokli. Klaji ignorēja sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas. Izrādīja acīmredzamu necieņu pret sabiedrību. Nodarīja cietušajam maznozīmīgus miesas bojājumus.
Iepazinies ar apsūdzētā un viņa aizstāves kasācijas sūdzību, Senāts atzina, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Daļa apsūdzētā un viņa aizstāves argumentu bija saistīti ar sodu ietekmējošo apstākļu atšķirīgu vērtējumu. Tie pēc būtības tika vērsti uz to, lai panāktu pārsūdzētā nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. Senāts atbilstoši likumā noteiktajam pārbaudīja, vai tiesa ir pareizi piemērojusi materiālo tiesību normas un vai nav pieļāvusi tādus procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas atzīstami par būtiskiem un noveduši pie nelikumīga nolēmuma. Saskaņā ar likumā noteikto kasācijas instances tiesa faktiskos apstākļus lietā nenoskaidroja un pierādījumus lietā no jauna neizvērtēja.
Pārējie apsūdzētā un viņa aizstāves argumenti neradīja šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu. Piemēram, aizstāve argumentēja, ka tiesa ir pakļāvusies Valsts prezidenta spiedienam. Senāts konstatēja, ka sods ir noteikts atbilstoši Krimināllikumā norādītajam soda mērķim, ievērojot Krimināllikumā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus. Attiecīgi aizstāves arguments nekādas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu neradīja.
Senāta lēmums. Lieta Nr.SKK-391/2024 (11095055222)