Valdība otrdien slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).
Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.
Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.
Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) preses konferencē pauda, ka plānots veidot maksimāli labākus konkurences apstākļus šiem uzņēmumiem, vienlaikus izpildot koalīcijas vienošanos par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības stiprināšanu.
Ministru kabinets deleģējis EM tālākām sarunām ar "Telia", "lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju un tirgus vērtības palielināšanu šajos konkurences apstākļos".
Valainis iepriekš sabiedriskajiem medijiem sacīja, ka "katrā ziņā valdība nolēma iet diezgan stingru pozīciju, stiprinot valsts intereses šajos uzņēmumos, lai šie uzņēmumi kļūtu konkurētspējīgāki un valsts intereses attiecībā uz dažādu jomu investīcijām, inovācijās, aizsardzības jomā un citās mūs interesējošās jomās tiktu vairotas un nesamazinātos stratēģiskā loma, ko pilda šie uzņēmumi".
Ekonomikas ministrs uzsvēris, ka nav bijusi diskusija par valsts lomas mazināšanu šajos uzņēmumos. Piedāvājumi, ka valsts kaut ko pārdod, esot noraidīti un neesot izskatīti.
"Protams, konsultanta ziņojumos tiek vērtēti visdažādākie scenāriji, bet tie nenonāca pat līdz valdības vērtējumam, mēs jau sākotnēji ekspertu līmenī slēdzām ārā kā opcijas," apgalvojis Valainis.
Vienlaikus politiķis neizslēdza iespēju par uzņēmuma daļu atpirkšanu no "Telia".
"Šis variants nav izslēgts šobrīd, un mēs skatāmies ne tikai šo, bet arī arī citus variantus. Bet, protams, pamatelements ir tas, kādā veidā mēs varam stiprināt valsts intereses šajos uzņēmumos," norādījis Valainis.
Ministrs tviterī norādījis, ka valdība uzdeva EM izveidot darba grupu un veikt sarunas ar zviedru akcionāru par "Tet" un LMT nākotni. "Svarīgākais - runājām tikai un vienīgi par valsts lomas nostiprināšanu šajos uzņēmumos, un kā tos padarīt konkurētspējīgākus," viņš raksta.
Jau vēstīts, ka "Telia" sagatavoja piedāvājumu, kas paredz, ka "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod LMT, kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un "Telia", kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.
Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts EM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā.
Atbildīgie ierēdņi un politiķi plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr Valainis aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.
Uz valdības sēdi šodien bija pieaicināti konsultanti no kompānijām SIA "Ernst & Young Baltic" un SIA "Oaklins Baltics", liecina valdības darba kārtība.
Kā ziņots, savulaik tikusi izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un Zviedrijas kompānijai "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij "Possessor" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".
Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību 11,73% LMT daļu kontrolē valsts un 11,27% - "Telia", kas savukārt nozīmē, ka "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
LETA jau ziņoja, ka 2017.gada novembrī Ministru kabinets nolēma, ka "Tet" un LMT netiks apvienoti. Savukārt 2018.gada jūlijā toreizējās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un "Telia" prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par "Tet" un LMT turpmāku attīstību.
Memorandu parakstošās puses apņēmās izstrādāt vienotu "Tet" un LMT darbības stratēģiju sinerģijas sasniegšanai, tajā ietverot nākamās paaudzes sakaru sistēmu stratēģijas izstrādi un īstenošanu, inovatīvas ekselences veidošanu, šajā procesā aktīvi sadarbojoties ar zinātni.
Savukārt 2018.gada 23.augustā Kučinskis izdeva rīkojumu, ar kuru tika izveidota darba grupa, lai nodrošinātu Latvijas interešu pārstāvniecību "Tet" un LMT vienotas uzņēmumu stratēģijas izstrādē un īstenošanā, kā arī tās finansēšanā. Vēl pēc pusotra gada tā laika valdību veidojošā koalīcija nolēma pagaidām nerisināt jautājumu par "Tet" un LMT nākotni.
Jau ziņots, ka "Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro.
Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro. Savukārt "Citrus Solutions" pērn strādāja ar 66,667 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 35% - līdz 5,37 miljoniem eiro.
Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro.
Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.