Pamatojoties uz bankām labvēlīgo Latvijas likumdošanu, Latvijas Ģenerālprokuratūra atturas pilnā apjomā sniegt tiesisko palīdzību Kazahstānas Ģenerālprokuratūrai, kura izmeklē vairāk nekā 10 miljardu dolāru zādzību no BTA bankas, kā arī nozagto miljardu atmazgāšanu caur četrām Latvijas bankām.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvijas Ģenerālprokuratūras atturība būtiski kavē šīs grandiozās lietas izmeklēšanu ne tikai Kazahstānā, bet arī Anglijā, Krievijā, Ukrainā un Austrijā.
Taujājot pēc iemesliem, kāpēc Latvijas Ģenerālprokuratūra šajā gadījumā nevēlas sadarboties ar kazahu kolēģiem, Neatkarīgā saņēma ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbildi, no kuras faktiski izriet – neesot pamata Latvijas pusei pārmest nedz nediplomātisku rīcību, nedz arī tiesiskās palīdzības nesniegšanu.
Netiekot skaidrībā par to, cik diplomātiski vai nediplomātiski Latvija izturas pret Kazahstānas tiesiskās palīdzības lūgumu, Neatkarīgā sazinājās ar Kazahstānas ģenerālprokurora vecāko padomnieku, izmeklēšanas grupas vadītāju Aleksandru Baikovu. Viņš atzina, ka sadarbība ar Latvijas Ģenerālprokuratūru nozagtās naudas krimināllietas izmeklēšanā notiek, taču pilnībā šī sadarbība Kazahstānas pusi neapmierina. Pieredzējušais izmeklētājs pastāstīja arī jaunus faktus par šo krimināllietu.
Miljardu plūsma
Laika posmā no 2006. līdz 2008. gada beigām no vairākām Kazahstānas bankām, bet jo īpaši no BTA bankas (t. s. sistēmiskā banka), uz ārzemēm tika nelikumīgi aizplūdināti aptuveni 17 miljardi ASV dolāru. Apjomīgā nozieguma atklāšanai Kazahstānas Ģenerālprokuratūrā nodibināta īpaša izmeklēšanas grupa A. Baikova vadībā. Tā kā no naudas aizplūdināšanas pamatīgi cieta Kazahstānas ekonomika un tika apšaubīta valsts spēja pildīt saistības pret investoriem, to skaitā pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, nozieguma atklāšanai īpašu uzmanību pievērsa arī Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs.
A. Baikovs Neatkarīgajai norādīja, ka no 17 miljardiem nelikumīgi aizplūdināto ASV dolāru caur Latvijas bankām pārskaitīti aptuveni 60% jeb aptuveni 10 miljardi ASV dolāru.
Izvairās skaidrot
Kazahstānas Ģenerālprokuratūra palīdzību Latvijai lūgusi pērn maijā, līdz tikai 23. decembrī saņēmusi Latvijas Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurores Rudītes Āboliņas atbildi. No tās var saprast, ka uz Kazahstānu nosūtīti kaut kādi dokumenti; attiecībā uz A. Baikova ierašanos Latvijā R. Āboliņa norāda: "nav lietderīgi".
Ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers uz Neatkarīgās jautājumu, kāpēc Ģenerālprokuratūra nevēlas sadarboties šīs lietas izmeklēšanā ar kazahu kolēģiem – vai traucē banku lobijs vai kādi politiski apsvērumi –, atbildēja: "Ie-pazīstoties ar Kazahstānas Republikas Ģenerālprokuratūras atsūtītajiem starptautiskās sadarbības lūgumiem un to izpildes materiāliem, nekonstatēju starp tiem tādu virsprokurores R. Āboliņas oficiālu vēstuli, kā Jūs norādāt – "oficiāla vēstule, ar kuru faktiski un nediplomātiski atteikta tiesiskā palīdzība"." Ģenerālprokurors arī norādīja, ka bez šīs vēstules viņš nevar atbildēt uz pārējiem jautājumiem pēc būtības, un lūdza nodot viņa rīcībā šā dokumenta kopiju. Neatkarīgā pildīja ģenerālprokurora norādes, taču saņēma atbildi, ka laikraksta rīcībā esošais dokuments nekādi nepierāda tiesiskās palīdzības atteikumu. Līdz ar to Ē. Kalnmeiers uzskata, ka nav pamata jautājumiem, "kā arī atbilžu sniegšanai uz tiem".
Kazahi palīdzējuši
Savukārt A. Baikovs Neatkarīgajai pastāstīja: "Mēs no viņiem (Latvijas Ģenerālprokuratūras) vēlamies saņemt visu lūgto informāciju. Viņi skaidro, ka ir virkne grūtību. Tās esot saistītas ar Latvijas likumdošanu. Latvijas un Kazahstānas likumdošanā ir atšķirīgas normas saistībā ar tā saucamo bankas noslēpumu. Mēs jau neapstrīdam, ka bankas noslēpums ir laba lieta. Taču mēs izmeklējam personāžus, kuri ir pastrādājuši noziegumus. Viņus piesegt ar bankas noslēpumu, kaut vai saistībā ar dokumentiem, kur ir runa par mūsu naudu Latvijā, mūsuprāt, nav pareizi. Šajā jautājumā mums ir atšķirīgas pieejas. Kad jūsu puse vērsās pie mums ar līdzīgiem lūgumiem, mēs tos centāmies apmierināt pilnā apjomā. Mums tiek dota informācija, kura – teiksim tā – mums ne pārāk ir vajadzīga. Jūsu kolēģi "orgānos" lieliski zina, kāda informācija mums ir vajadzīga. To, ko viņi mums atsūtīja, – varēja arī nesūtīt. Nē, nu, protams, arī šī informācija mums noderēja. Mums patiešām ir vajadzīgi dati par mūsu naudas kustību caur Latvijas banku kontiem. Viņi [Latvijas Ģenerālprokuratūra] pamato, ka to mums nevar sniegt, jo likumdošana to neatļauj. Pērnā gada beigās nosūtījām uz Rīgu apjomīgu tiesiskās palīdzības lūgumu, iekļaujot arī tos punktus, kuri bija iepriekšējos tiesiskās palīdzības lūgumos. Taču – joprojām klusums."
Svarīgi dati
Vaicāts, cik lielā mērā Latvijas informācija palīdzētu krimināllietas izmeklēšanā, A. Baikovs teica: "Neslēpšu, šie dati ir ļoti būtiski. Nozagtās naudas apjoms Kazahstānai pārsteidz pat izsmalcinātākos lietpratējus. Dati no Latvijas mums nepieciešami arī tādēļ, lai lēstu precīzu nodarītā kaitējuma apjomu. Šā nozieguma dēļ būtiski cieta Kazahstānas ekonomika. Pašreizējās ekonomikas problēmās lielā mērā vainojami šie kungi – Obļjazovs [bijušais BTA bankas padomes priekšsēdētājs Muhtars Obļjazovs], Žarimbetovs [BTA bankas kredītkomitejas priekšsēdētājs Žaksiliks Žarimbetovs], Solodčenko [BTA bankas valdes priekšsēdētājs Romāns Solodčenko] un vēl vesela virkne tādu pašu biedru. No BTA tika izņemtas kolosālas naudas summas. Tagad mūsu emisāriem nākas braukāt pa ārzemēm un investoru priekšā gandrīz vai ceļos mesties, lai tikai ļautu mūsu bankām restrukturizēties vai pagarināt atmaksas termiņu. Izmeklētāju uzdevums ir saprast naudas zudumu, lai kaut kā mēģinātu minimizēt nodarītā kaitējuma apjomu. Mūsu kontraģenti Rīgā lieliski zina, ka mūs interesē ofšorkompāniju dibinātāji, organizatori, pārstāvji. Mums nepieciešams pieķerties jelkādām fiziskām personām, jo amorfās ofšorkompānijas nevar būt par atbildētāju," skaidroja A. Baikovs.
Dubulti standarti?
Latvijas Ģenerālprokuratūras nevēlēšanās palīdzēt Kazahstānas kolēģiem ir nesaprotama un aizdomīga. Daudzu valstu prokuratūras, ieskaitot Kazahstānas, mūsējai ir palīdzējušas nesalīdzināmi mazsvarīgāku kriminālprocesu izmeklēšanā. Jāatgādina arī, ka 2005. gadā atklājās gluži neticama Latvijas Ģenerālprokuratūras pretimnākšana ASV vēstniecībai, kura vēlējās, lai aktīvāk tiktu izmeklēta krimināllieta par 87 000 latu it kā izkrāpšanu no ASV kompānijas Procter&Gamble.