ANO Ģenerālās asamblejas prezidents Rīgā: Visām dalībvalstīm, tostarp arī Krievijai, ir jāciena ANO Harta

Viņš norādīja, ka Latvijā ieradies pēc vizītes Ukrainā. Fransisa ieskatā, esot reģionā, bija svarīgi apmeklēt arī Latviju, ņemot vērā ANO un Latvijas nesaraujamās saites un to, ka Latvija ir uzticams ANO partneris. ANO Ģenerālās asamblejas 78.sesijas prezidents akcentēja, ka Latvija spēlē nozīmīgu lomu dažādos starpvaldību procesos, kas norisinās Ņujorkā, ASV.

"Šis ir sarežģīts laiks. Notiek Krievijas sāktais agresijas karš pret Ukrainas iedzīvotājiem. Pats satraucošākais ir tas, ka nav ātru izmaiņu vai atrisinājuma. Līdz ar to jautājumi par mieru un drošību atkal ieņem centrālo vietu ANO darbā. Cilvēki, iespējams, nesaprot, ka miers un drošība ir tikai viena trešdaļa no ANO darba. Ir arī divi citi pīlāri - cilvēktiesības un ilgtspējīga attīstība," žurnālistiem sacīja Fransiss.

Viņš norādīja, ka visi šie pīlāri ir vienlīdz svarīgi, ar tiem noris darbs, taču rodas sajūta, ka ir jādara vairāk un atkal ir jāapņemas respektēt ANO Hartas fundamentālie principi. ANO Ģenerālās asamblejas 78.sesijas prezidents klāstīja, ka tā ir noteikumos balstīta sistēma - kļūstot par ANO dalībvalsti, tiek dots zvērests cienīt un aizstāvēt ANO Hartas principus un tam, viņa ieskatā, ir jābūt nozīmei.

"Nevar pārkāpt šos noteikumus un cerēt, ka nebūs nekādu seku. Ja visi sāktu pārkāpt noteikumus, nebūtu ANO. ANO priekšnoteikums ir tāds, ka katrai dalībvalstij ir jāciena ANO Harta un tas būtu jādara arī Krievijai. Zinu, ka Latvija un citas reģiona valstis, piemēram, Polija, ir maksājušas augstu cenu Krievijas agresijas Ukrainā dēļ. Jūs esat atvēruši savas durvis un sirdis daudziem Ukrainas iedzīvotājiem. Jūs esat snieguši humāno palīdzību un atbalstu cilvēkiem, kurus jūs nepazīstat. Vēlos uzteikt Latviju, tās cilvēkus un valdību par darbu," teica Fransiss.

Viņš akcentēja, ka karadarbība patlaban notiek Ukrainā, taču nav skaidrs, kas notiks nākotnē un kāda varētu būt situācija citā valstī. ANO Ģenerālās asamblejas 78.sesijas prezidenta ieskatā nav labāka vārda, kā raksturot šo visu. Viņaprāt, tā ir multilaterālisma maģija, jo ir kopīgs mērķis - palīdzēt tiem, kuriem palīdzība ir nepieciešama, spēcināt vājos un radīt cerību, ka rītdiena var būt un būs labāka.

"Tas, ko esmu redzējis Latvijā un citās valstīs, parāda, ka Latvijas sabiedrība ir pilnībā iesaistīta Ukrainas iedzīvotāju atbalstā un rūpēs par viņiem. Visticamāk, tas būs garš ceļš. Tāpēc mums ir jāapņemas rīkoties ilgtermiņā. Vajadzīga liela apņēmība cīnīties par savām vērtībām. Tieši šie principi un vērtības definē to, ko dara ANO un ANO Ģenerālā asambleja," uzsvēra Fransiss.

Viņš akcentēja, ka ANO Ģenerālā asambleja ANO Drošības padomes "paralīzes laikā" skaidri saprata, ka tā nevar sēdēt malā un ļaut Krievijas agresijai Ukrainā turpināties, it kā tas būtu kaut kas normāls. ANO Ģenerālā asambleja sasaukusi ārkārtas sēdes Ukrainas jautājumā. Fransiss pieminēja arī veto iniciatīvu, kas nosaka, ka noteikumus pārkāpjošā valsts - ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle - skaidro savas darbības ANO Ģenerālajai asamblejai. Viņš pieminēja, ka ir jābūt arī atbildības nosacījumam.

"Šis ir radījis samērā lielu caurskatāmību [..], tomēr pastāv risks, ka tas kļūst par rutīnas darbu - rezolūcija nonāk ANO Drošības padomē, to neapstiprina, jo valsts izmanto veto tiesības, tad noteikumus pārkāpusī valsts skaidro notiekošo ANO Ģenerālajai asamblejai un visi dodas mājās. Esmu lūdzis skaidrot, vai ir kādi citi izskatāmi instrumenti, lai mainītu veto mehānismu, jo šis ir pārāk svarīgi, lai vienkārši ignorētu," teica ANO Ģenerālās asamblejas 78.sesijas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainas apmeklējuma laikā viņš redzēja valsti, kura ir apņēmības pilna gūt panākumus, tā ir valsts ar lielu lepnumu un pārliecību par nākotni. Fransiss uzsvēra, ka Ukraina ir pelnījusi starptautiskās kopienas atbalstu, tāpēc jautājums par karu Ukrainā būs būtisks ANO Ģenerālās asamblejas darbakārtībā, kamēr tas tiks atrisināts un karš būs beidzies.

Latvijas ārlietu ministre Braže akcentēja, ka Latvijai ANO ir ārkārtīgi svarīga. Viņa norādīja, ka Latvija iestājās organizācijā 1991.gadā pēc neatkarības atjaunošanas. Tā bija svarīga diena, kad starp daudzu citu valstu karogiem mastā tika uzvilkti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi, ar suverenitātes atjaunošanu pilnvērtīgi iekļaujoties starptautiskajā sabiedrībā.

Viņa uzsvēra, ka pirmie darbi bija saistīti ar Krievijas armijas izvešanu no Latvijas teritorijas. Braže aicināja atcerēties laiku, kad Latvijā atradās svešas valsts armija. Ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju palīdzību, konsensu, starptautiskās sabiedrības atbalstu, ANO ģenerālsekretāra iesaisti, ziņotājiem kopīgi izdevās panākt, ka trīs gadus vēlāk no Latvijas tika izvākta Krievijas armija. 31.augustā apritēs 30 no brīža, kad Latvijā vairs neatrodas sveša armija.

Braže norādīja, ka gadu no gada turpināts darbs ar ANO. Patlaban darbs ir koncentrēts ne tikai uz Latvijas absolūto prioritāti, kas ir drošība, Ukrainas pilnīgu teritoriālās integritātes un suverenitātes atjaunošanu, Krievijas agresijas pret Ukrainu izbeigšanu, ANO Hartas principu īstenošanas atjaunošanu, bet arī uz strādāšanu ar jautājumiem, kas ir būtiski citām valstīm un reģioniem. Runa ir par klimata pārmaiņu sekām, piemēram, Karību reģionā ir ārkārtīgi spēcīgas vētras un orkāni, izmaiņas Čada ezera reģionā, kas izraisījušas badu, cilvēku masveida pārvietošanos, konfliktus, akcentēja ministre. Tāpat tie ir jautājumi, kas attiecas uz citu valstu izaicinājumiem un praktiski risināmām problēmām, piemēram, nepietiekams pārtikas un ūdens daudzums izraisa migrāciju un citus sarežģījumus, kas ietekmē visu pasauli.

Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka Fransiss ir bijis efektīvs ANO Ģenerālās asamblejas vadītājs, kurš nodrošinājis to, ka brīdī, kad ANO Drošības padome nav spējīga, piemēram, pieņemt lēmumu, jo kāda valsts ir izmantojusi veto tiesības, jautājums ātri tiek skatīts ANO Ģenerālajā asamblejā, kur visas dalībvalstis var paust savu attieksmi. Tas noticis ne tikai ar Ukrainu saistītos jautājumos.

"Latvijai ANO ir, būs un paliks svarīga organizācija, kā mūsu suverenitātes apliecinājums. Tomēr kā aktīva dalībvalsts mēs plānojam veicināt tālāko ANO reformu, cerot aktīvi strādāt ANO Drošības padomē, [ja Latvija tiks ievēlēta par nepastāvīgo locekli], pārstāvot visas dalībvalstis un nodrošinot cieņu pret starptautiskajām tiesībām, ANO Hartas principiem," teica Braže.

LETA jau rakstīja, ka Latvija kandidē dalībai ANO Drošības padomē no 2026. līdz 2027.gadam. Latvijas kandidēšana ir viens no ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem, kas minēts arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. līdz 2027.gadam. Vēlēšanas paredzētas 2025.gada jūnijā Ņujorkā, ASV, un, lai Latvija tiktu ievēlēta, ir nepieciešams iegūt divas trešdaļas ANO dalībvalstu atbalstu.

Kā rakstīts, pērn Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ANO Drošības padomē uzsvēra, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir noziedzīgs, kā arī mudināja atņemt Maskavai veto tiesības, kādas tai pienākas kā Drošības padomes pastāvīgajai dalībvalstij. Viņš uzsvēra, ka veto tiesības agresora rokās ir tas, kas ir iedzinis ANO strupceļā. Ukrainas prezidenta ieskatā ir neiespējami apturēt karu, jo agresors vai tie, kas attaisno agresoru, visiem centieniem uzliek veto.