Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" nesaņemtie maksājumi jūlija sākumā ir 43,233 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja "BeReRix" biedru pilnvarotais pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Tostarp 15,541 miljonu eiro veido izdarītie darbi, 12,283 miljonus eiro - avansa maksājumi, 11,72 miljonus eiro - indeksācija, bet 3,688 miljonus eiro - ieturējuma nauda.
Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka izdarītie darbi šajā aprēķinā nozīmē darbus, kuri ir paveikti, bet maksājumi vēl nav saņemti, tostarp arī maksājumi, kuriem vēl nav pienācis maksāšanas termiņš. No maksājumu summas par izdarīto darbu 5,442 miljoni eiro līdz 3.jūlijam ir kavēti maksājumi. Pārējie maksājumi ir vai nu apstiprināšanas procesā, vai jau ir apstiprināti un nosūtīti uz Satiksmes ministriju maksājuma izpildei.
Tāpat Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka avansa maksājumi ir paredzēti darbiem dzelzceļa infrastruktūras un signalizācijas izbūvei projekta dienvidu pusē, kā arī pirmajam posmam Daugavas tiltam. Ieturējuma naudas atmaksa ir paredzēta par izdarītajiem un nodotajiem darbiem iepriekšējos gados. Inflācijas korekcija atbilstoši līgumā definētajai inflācijas formulai šajā kalkulācijā ir par laika periodu no 2023.gada oktobra līdz 2024.gada maijam.
Jautāts, kāda tad būt kavētā summa līdz gada beigām, ja maksājumi netiks veikti, Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka līdz gada beigām "BeReRix" plāno saņemt maksājumus par izdarītajiem darbiem jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī, kas kopā ar inflāciju veido 16,5 miljonus eiro. Par darbiem oktobrī, novembrī un decembrī maksājumi tiks saņemti, visticamāk, 2025.gadā.
Savukārt jautāts, vai šobrīd būvdarbi stacijā notiek pēc plāna, Āboltiņš-Āboliņš atbildēja apstiprinoši, norādot, ka apstiprinātie būvdarbi norit pēc plāna. "BeReRix" strādā pie sliežu ceļu izbūves projekta dienvidu pusē pagaidu satiksmes nodrošināšanai 1520 milimetru platuma sliedēm. Tāpat darbs norit dzelzceļa satiksmes signalizācijas izbūves. Daugavas tiltam tiek izbūvēti pirmie balsti un plānā tuvākajā laikā ir paredzēts sākt tilta laidumu izbūvi.
Vienlaikus Āboltiņš-Āboliņš informēja, ka, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, "BeReRix" patlaban strādā ar aptuveni vienu trešdaļu jaudas.
"Lielākai daļai būvdarbu šobrīd nav saņemts rīkojums to sākšanai, tajā skaitā arī inženiertīklu, fasādes, jumta, apdares un citiem darbiem stacijas ēkas zonā, kas secīgi ietekmē sliežu ceļu un kontakttīklu izbūvi stacijas ēkas zonā," pavēstīja Āboltiņš-Āboliņš.
Jautāts, cik ilgi būvnieki varētu vēl turpināt darbus, nesaņemot rēķinu apmaksu, Āboltiņš-Āboliņš atbildēja, ka "BeReRix" plāno darbus atbilstoši iespējām saņemt maksājumus no Satiksmes ministrijas. Pat mazākās nobīdes no plānotās naudas plūsmas situāciju padara kritisku, tādējādi cieš ne tikai "BeReRix", bet arī apakšuzņēmēji, lielākoties Latvijas uzņēmumi. Šāda situācija var ietekmēt arī darbinieku algu izmaksu.
"Darba tempa samazinājums jau šobrīd ir acīmredzams un maksājumu disciplīnai neuzlabojoties, to neizbēgami nāksies samazināt vēl vairāk. Apstiprinātu leģitīmu rēķinu nemaksāšana ir tiesību pārkāpums. Mēs uzskatām, ka līgums ir jāpilda gan būvniekiem, gan pasūtītājam. Rēķinu nemaksāšanas stratēģija rada zaudējumus valstij nevajadzīgās soda naudās, tiesvedību izdevumos un valsts amatpersonu bezdarbības dēļ izraisītos sadārdzinājumos un laika kavējumos," norādīja Āboltiņš-Āboliņš.
Viņš piebilda, ka tiek pārkāpts arī Civillikums un starptautiskās inženierkonsultantu organizācijas FIDIC līgumu principi, kā rezultātā Latvijas valstij nāksies šos pārkāpumus aizstāvēt Eiropas institūcijās un tiesās.
"Sekojoši, darbu apturēšana vai turpināšana ir vismazāk svarīgais jautājums un mēs savu uzmanību veltīsim savu likumisko tiesību realizācijai," pauda Āboltiņš-Āboliņš.
Jau ziņots, ka koalīcija vēlas pārskatīt "Rail Baltica" staciju līgumu un sadārdzinājumu izmaksas pirms rēķinu apmaksas.
Pirmdien, 1.jūlijā, pēc koalīcijas sanāksmes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) žurnālistiem norādīja, ka ir jāgūst pārliecība, ka ir izdarīts viss iespējamais, lai maksimāli sadārdzinājumu samazinātu. Valdība vēlas pārskatīt visus noslēgtos līgumus, lai turpmāk nebūtu sadārdzinājumu, bet esošos sadārdzinājumus varētu novērst.
"Darbu pie šī turpināsim, bet bez šādas caurskatīšanas, pārskatīšanas arī izmaksu ziņā patlaban nevaram virzīties uz priekšu ar rēķinu samaksu," pauda premjere, piebilstot, kad tas būs izdarīts, kā arī būs rasta iespēja piedzīt no potenciālajiem vainīgajiem kompensāciju, tad varētu virzīties uz priekšu.
Ministru prezidente sacīja, ka Satiksmes ministrija esot vērsusies prokuratūrā.
Tāpat, ja arī turpmāk potenciāli ir nosacījumi, kas ietver papildu izmaksas, Siliņa vēlas, lai tiktu arī izskatītas visas iespējas noslēgtos līgumus pārskatīt, lai būtu pēc iespējas mazāk no budžeta jāsedz kādi radušies sadārdzinājumi un tādas izmaksas.
Arī pēc Valsts kontroles ziņojuma, tagad esot ļoti grūti paskaidrot, kā "Rail Baltica" projekts ir tik ļoti sadārdzinājies, teica premjerministre.
Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) pauda, ka 39 miljonu virssaistības tika iepriekš uzņemtas bez skaidras pārliecības, ka tam ir pieejams finansējums. Viņš arī uzsvēra, ka ir svarīgi atrast veidu, kā saistības pildīt, vienlaikus tās izvērtējot, lai koalīcijas partneri gūtu pārliecību, ka tas ir leģitīms rēķins, kas jāapmaksā.
LETA jau ziņoja, ka "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla izbūvi veic pilnsabiedrība "BeReRix", savukārt būvuzraudzību nodrošina "Egis-Deutsche Bahn".
Savukārt pilnsabiedrība "B.S.L. Infra" ir projekta "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētājs Rīgas lidostā. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky" un Latvijas būvniecības uzņēmumi - ceļu būves firma SIA "Binders" un AS "LNK Industries".
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli,
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.