Pilnvērtīgu ceļu satiksmes negadījumu pētījumu veikšanai ir nepieciešami normatīvo aktu grozījumi, trešdien preses konferencē sacīja satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis
Komentējot, kādi likuma grozījumi ir nepieciešami, Irbītis sacīja, ka gan igauņiem, gan somiem ir speciāls likums par smago ceļu satiksmes negadījumu izpēti, kurā ir noteikts, kuriem speciālistiem ir iespēja piekļūt konkrētai informācijai.
Ir jāizmaina pieeja datiem, ko policija ievāc negadījuma vietā, kā arī krimināllietu laikā. Patlaban šie dati ir krimināllietas noslēpums, un pētnieki nevar pie tiem piekļūt. Tā ir ļoti būtiska problēma, kā dēļ patlaban ir ierobežots pētījumu apmērs," uzsvēra Irbītis.
Tāpat viņš sacīja, ka likumdošanas līmenī ir jāatrisina jautājums par iespēju uzvedības speciālistiem intervēt negadījumā iesaistītos un viņu radiniekus.
Viņš norādīja, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) eksperti aptuveni trīs mēnešus strādā pie smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta.
CSDD dati liecina, ka kopš gada sākuma 45 ceļu satiksmes negadījumos ir gājis bojā 51 cilvēks. Pilotprojektā izpēte veikta 40 ceļu satiksmes negadījumiem, padziļinātas izpētes stadijā ir 28 smagie ceļu satiksmes negadījumi.
Irbītis informēja, ka ceļu satiksmes negadījumi ar letālu iznākumu 29 gadījumos notikuši ārpus apdzīvotām vietām, bet 16 - apdzīvotās vietās.
"Viena no satraucošām tendencēm ir, ka atšķirībā no pagājušā gada ir faktiski dubultojies negadījumos iesaistīto kravas mašīnu skaits. Jāsaka, ka šī ir kopēja tendence visā Eiropā, jo kravas automobiļu vadītāji strauji noveco. Šī profesija vairs nav populāra un jaunie autovadītāji īpaši netiecas vadīt šīs kravas mašīnas," sacīja eksperts.
Analizējot pētījuma datus, redzams, ka lielākais smago ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu skaits ir vieglie automobiļi (33), pēc kā seko kravas automašīnas - 17. Savukārt letālu iznākumu nav bijuši ceļu satiksmes negadījumos ar elektroskrejriteņiem un mopēdiem.
Pētnieki noskaidrojuši, ka galvenais ietekmējošais faktors analizētajos satiksmes negadījumos ir cilvēciskais faktors (12 gadījumi), tādēļ Irbītis teica, ka ir svarīgi pētījumos iesaistīt uzvedības un medicīnas speciālistus. "Patlaban normatīvo aktu trūkums liedz efektīvi iesaistīt šo speciālistu zināšanas pētījumos," papildināja eksperts.
Savukārt deviņi gadījumi saistīti ar iebraukšanu pretējās kustības joslā, astoņi gadījumi ar distances neievērošanu, bet pa četriem gadījumiem saistīti ar iespējamiem infrastruktūras uzlabojumiem un ātruma izvēli. 16 gadījumiem vēl notiek izpēte.
Jau ziņots, ka bojāgājušo satiksmes dalībnieku skaits Latvijā no šā gada sākuma līdz 30.jūnijam ir 51. Savukārt pērn līdz 30.jūnijam uz Latvijas autoceļiem gāja bojā 65 cilvēki.