Aizsardzības ministrijā (AM) ir vajadzīga reorganizācija, lai mazinātu negatīvās ziņas, kas saistītas ar skandāliem aizsardzības nozarē, un iedotu uzticības kredītu visiem tiem, kas godprātīgi pilda savu darbu un strādā diezgan izaicinošos apstākļos, norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura trešdien Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Valsts pirmā persona iepriekš paudusi, ka sagaida no aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) aktīvāku rīcību, savukārt Siliņa norādījusi, ka ir tikusies ar aizsardzības ministru un pārrunājusi problēmjautājumus. Taujāta, ko viņa pati sagaida no Sprūda, premjere preses konferencē uzsvēra, ka, atšķirībā no citām ministrijām, AM ir diezgan garantēts finansējums un tā apjoms nav mazs, taču AM ir arī ļoti daudz uzdevumu.
Ministru prezidente norādīja, ka patlaban valsts stiprina savas drošības spējas. Ir diezgan liels skaits liela mēroga iepirkumu, kādi Latvijā nekad agrāk nav bijuši. Runa ir par gaisa aizsardzību, raķetēm un citu bruņojumu, taču ir arī daudz vietēja mēroga iepirkumu, kas AM ir jāīsteno, piemēram, lai tiktu izbūvēts Sēlijas poligons un lai Latvija būtu gatavāka NATO sabiedroto uzņemšanai, kas pakāpeniski no kaujas grupas aug līdz brigādes līmenim.
"Tas prasa milzīgu aizkulišu darbu, ko mēs varbūt ikdienā nemaz neredzam, bet tas arī prasa strukturētu AM rīcību un plānu. Valdība pieņēma lēmumu piešķirt AM finansējumu 10 miljonu eiro apmērā austrumu robežas stiprināšanai, kas ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas. Tā ir saskaņota starp visām trim Baltijas valstīm. Mēs pēc vienādiem principiem, bet katrs nedaudz atšķirīgi praktiskā ziņā stiprinām savu robežu, arī tas ir AM darbs," žurnālistiem teica Siliņa.
Tāpat premjere pieminēja, ka Latvija kopā ar Lielbritāniju ir viena no vadošajām valstīm "dronu koalīcijā". Siliņa uzsvēra, ka visi sagaida rezultātus un kāds būs šīs koalīcijas tālākais darbs, kā tiks koordinēts darbs, lai nākamajā gadā Ukrainai varētu piegādāt solīto. Viņa atzina, ka daļa no droniem Ukrainai ir piegādāti, taču tas ir salīdzinoši neliels skaits, tāpēc ir vajadzīgs skaidrāks plāns, kā koordinēt darbu.
"Runa ir arī par to, kādā veidā mēs organizēsim darbu, lai arī mūsu aizsardzības spējas kļūtu stiprākas un varētu attīstīt militāro industriju. Par to esmu runājusi gan ar aizsardzības, gan ar ekonomikas ministru. Es no viņiem sagaidu kopīgu informatīvo ziņojumu valdībā. Ir jāizstrādā militārās industrijas stratēģija," teica Ministru prezidente.
Viņa arī piebilda, ka AM noteikti nebūs pirmā ministrija, kurai vienmēr būs jādomā par militāro industriju kā daļu no ekonomikas. AM primārais uzdevums ir rūpēties par valsts drošību, aizsardzības spējām, Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, tāpēc aizsardzības ministram un ekonomikas ministram ir jāspēj nodalīt šīs kompetences. Siliņas ieskatā, Ekonomikas ministrijai ir jāļauj vairāk iesaistīties, lai militārā industrija kā viena no tautsaimniecības nozarēm varētu attīstīties. Tāpat premjere uzsvēra, ka tas ir kaut kas jauns un nevienai Eiropas valstij šajā jomā nav vienkārši, izņemot valstis, kurām ir senas tradīcijas šajā nozarē, piemēram, Somijai, Čehijai vai Vācijai. Siliņa klāstīja, ka daudzas citas valstis nav tikušas pat tik tālu, kā Latvija ar šo jautājumu, taču no AM tiek sagaidīta lielāka organizētība.